Anketējot Sarkandaugavas iedzīvotājus 20.maijā daudzi jo daudzi izteica nožēlu par to, ka Sarkandaugavā nenotiek kultūras pasākumi un, ka nav kur pavadīt savu brīvo laiku (it sevišķi pieaugušajiem un pensionāriem). Atgādināsim, ka Sarkandaugavā bez laimes saliņas – BJC “Laimītes” nav piemērotas celtnes vai telpas, kas šīs kultūras funkcijas varētu pildīt.
Situāciju, kad Rīgas apkaimē kurā dzīvo vairāk kā 19 000 cilvēku un nav sava kultūras nama/centra vai iedzīvotāju pulcēšanās vietas, var nosaukt tikai par bēdīgu. Tas būtu tas pats, ja piemēram Cēsis būtu bez savas kultūras dzīves, jo iedzīvotāju skaita ziņā Cēsis un Sarkandaugava ir līdzīgas.
SAB martā rakstīja vēstuli RD attīstības departamementam un Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai ar lūgumu izskatīt jautājumu par kultūras nama “Draudzība” tālāko darbību un attīstību, kā arī iekļaut šo vēsturisko ēku aizsargājamo kultūras pieminekļu statusā. Lēmums par statusu tika pieņemts, taču sekoja atbilde no RD Īpašuma departamenta:
Kultūras nams “Draudzība”, kas atrodas Tilta ielā 32 ir Sarkandaugavai zīmīga celtne, kura vairāk kā 100 gadus pildīja sabiedriskās un kultūras funkcijas. Ar nožēlu ir jāatzīst, ka Rīgas Dome ir atļāvusi šo namu 2011.gadā privatizēt kādai juridiskai personai, līdz ar to zaudējot potenciālo kultūras pasākumu vietu apkaimē un liedzot apkaimes iedzīvotājiem iespēju piedalīties kultūras pasākumos un lietderīgi pavadīt savu brīvo laiku savā apkaimē.
Kultūras namu “Draudzība” slēdza 2009. gadā. Pēc informācijas www.citariga.lv lasām, ka 2000. gadā Rīgas Domes kultūras namā “Draudzība” bija 14 kolektīvi, kuros radoši izpaudās 518 dalībnieki. Bija 4 lietišķās mākslas studijas; 1 bērnu deju kolektīvs; 1 sieviešu koris; 3 jauktie kori; 1 pūtēju orķestris; 1 drāmas kolektīvs; 2 jauniešu dejukolektīvi. Kur šie dalībnieki darbojas pašlaik? Zināms, ka Sarkandaugavas nomales teātris pārsaukts par “Nomales teātris 5.tramvajs” un pārcēlies uz Iļģuciema kultūras centru.
Taču sākotnēji kultūras nams 1888. gadā pēc slavenā arhitekta Konstantīna Pēkšēna projekta tika uzcelts kā jaunais biedrības nams 1872.gadā dibinātajai “Pavasara biedrībai”, kas bija strādnieku savstarpējās palīdzības biedrība. ”Pavasara Biedrība” veica plašu kultūras un izglītības darbu Sarkandaugavas apkaimē un tai bija vairāk kā 2700 biedru. Pavasara biedrība regulāri rīkoja dažādas balles, kuras bija ļoti populāras tuvākajā apkārtnē.
