Dienestu nolaidības dēļ jaunais “smaku likums” nedarbojas

By admin On 17/02/2016

Sarkandaugava. Vakars. Tvaika ielā starp Aptiekas un Gaujienas ielu jūtama spēcīga naftas produktu smaka. Kaut kas starp benzīna izgarojumiem un gāzi. Kādreizējā Man-Tess (tagad – T2 Termināls?) piestātnē stāv glīti oranžā krāsās nokrāsots naftas tankers “RN Murmansk”. Vēl no rīta to pa gabalu redzot nopriecājos, ka tik smuks tankers. No rīta vēl nekas neliecināja, ka vakarā Sarkandaugavas ziemeļu galā piedzīvosim ofensīvu smaku uzbrukumu, kas jāteic, pēdējā laikā bija kļuvusi reta parādība.

Tuvojoties daudzdzīvokļu māju masīvam Sarkandaugavas ziemeļu pusē, smaka mitējās. Atausa prātā kādreiz vēstītais, ka naftiniekiem tagad ir sava meteoroloģiskā stacija un nelabvēlīgos apstākļos tie nesmirdinās. Precīzāk sakot – tie var nesmirdināties.

Vakars ritēja savu ierasto gaitu ar mājas rūpēm, līdz ar vien vairāk un vairāk dzīvoklī sāku just lai arī nedaudz citādu, bet gāzei līdzīgu smaku. Apostīju gāzes plīti, skaitītāju, savienojumus – nav. Pavēru durvis uz kāpņutelpu – nav. Pavēru logu uz Tvaika ielu, kas ir arī uz naftas termināļa pusi – ir. Tā pati smaka, tikai ļoti, ļoti spēcīgāka.

Lai arī zināju par Vides dienesta diennakts dežūras tālruni – 25666365, to nekad līdz šim nebiju izmantojis, jo kopš tāds ir ieviests un plašākai sabiedrībai izziņot, smakas bija mazāk intensīvas un pēc laika krietni īsākas. Tā kā šovakar smaku uzbrukumam izskatās gala nebūs, kamēr vien tankers nebūs pilns, zvanu.

Paceļ kāda dāma, kura nestādās priekšā. Izstāstu kas un kur atgadījies.

– Jūs 112 zvanījāt?
– Kāpēc man būtu jāzvana 112, ja šis ir Vides dienesta diennakts tālrunis?
– Nu, ja, nu ja, bet nu jau vairs nav neviena inspektora, kurš varētu aizbraukt pārbaudīt.
– Kā?!
– Zvaniet 112.

Zvanu 112.

– Glābšanas dienests.
– Labvakar, vēlos ziņot par neizturamu smakas traucējumu Sarkandaugavā, Tvaika ielā.
– Jūs taču zināt, ka Sarkandaugavā tā ir ierasta parādība un tur neko nevar darīt.
– Kā nevar?! A, kā lai es zinu, ka nav notikusi avārija?
– Jūs atklātu liesmu redzat?
– Neredzu.
– Tad zvaniet Vides dienestam.
– Es nupat zvanīju, teica, lai jums zvana.
– Mēs neko nevaram izdarīt ar smakām.
– Šogad stājušies spēkā “smaku noteikumi”, kur melns uz balta rakstīts, ka Vides dienests reaģē uz iedzīvotāju sūdzībām par smaku traucējumiem, bet ārpus darba laika šo funkciju nodrošina operatīvais dienests.
– Ko jūs vēlaties, lai mēs darām?
– Jūs pasakiet, ko jums darīt. Es tikai saku, ka jūtu intensīvu smaku un man ir bažas, vai terminālī nav notikusi avārija.
– Nepārspīlējiet! Nodosim ziņu Vides dienestam.

Tā esmu atgriezies pie … nekā. No loga virināšanas, istabā smirdoņas piegājis vēl vairāk, tik vien tā problēma, ka izvēdināt to nesanāks kamēr smakas ārā mitēsies.

2014. gadā izstrādātie un 2016. gada janvārī stājušies spēkā Ministru Kabineta noteikumi Nr. 724 “Noteikumi par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos“, kuri nosaka, ka “traucējoša smaka” – tāda smaka, kas rada negatīvu iedarbību uz cilvēka labsajūtu. Šo noteikumu 3.1.3. punktā noteikts, ka smaku mērķlielumu nodrošināšanai pakļauta ir daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija. Tātad, ne tikai dzīvoklis, bet arī dzīvojamās mājas pagalms. Šo noteikumu 20. punkts nosaka, ka Vides dienests noslēdz starpresoru vienošanos šo noteikumu 18. punktā minēto prasību izpildei. Savukārt, šo noteikumu 18. punkts nosaka, ka “Ja saņemtas sūdzības par traucējošu smaku, Valsts vides dienests veic pārbaudi un novērtē smakas radītos traucējumus, kā arī fiksē novērojumus protokolā.”

Iesniegums ar lūgumu skaidrot raušos situāciju nosūtīts: VVD, VARAM, VUGD, IeM un Tiesībsargam.