2014. gada 2. jūlijā pēc Latviešu vēlētāju biedrības iniciatīvas notika tikšanās ar VARAM pārstāvjiem, kurā tika pārrunāts jautājums par to, ka nav ieviestas Tiesībsarga rekomendācijas Tiesībsarga pārbaudes lietā Nr.2012-196-22 “Par Sarkandaugavas iedzīvotāju tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē”, kurā viena no rekomendācijām VARAM bija izstrādāt un ieviest “Smaku noteikumus”. No Tiesībsarga rekomendācijām nav ieviests arī benzola stundas un dienas robežlielums. Pašreiz benzolam ir noteikta gada robežvērtība un neskatoties uz to, ka tā ir kancerogēna viela, turklāt ir novēroti gada pārsniegumi, iedzīvotājiem šī informācija var tikt zināma vien pēc gada. Tas ir nesamērojami ilgs periods arī no kontroles viedokļa.
VARAM pārstāvēja: ministra (R.Naudiņa, VL-TB/LNNK) padomnieks J.Ratkevičs, piesārņojuma novēršanas nodaļas vecākais eksperts J.Pļavinskis un valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos A.Ozola.
Jautāta, kāds ir pašreizējais statuss ar “Smaku noteikumiem”, kuru izstrāde sākās 2013. gada pavasarī un 2013. gada oktobrī izsludināti valsts sekretāru sanāksmē, A.Ozola pavēstīja neiepriecinošu vēsti, proti, ka noteikumi ir iestrēguši starpministriju saskaņošanas procesā. Iebildumu esot cēlusi Zemkopības ministrija. Jāatzīmē, ka starpministriju saskaņošanas protokoli nav publiski pieejami, līdz ar to nav zināmi arī izteiktie argumenti un apsvērumi.
Sarunas gaitā J.Pļavinskis norādīja, ka vide, tāpat kā tiesību zinātne un ekonomika ir starpdisciplināra joma un skar vairākas nozares un intereses, to skaitā arī iedzīvotāju. Šādā situācijā, kad starpministriju starpā nevar tikt panākta vienošanās, jānotiek kādai izšķiršanās. Kā reālāko J.Ratkevičs ieteica skatīt šo jautājumu koalīcijas padomē, taču nevar izslēgt arī ka lieta nonāk Satversmes tiesā (pēc Tiesībsarga, kādas no biedrības vai biedrību apvienības iniciatīvas). Sanāksmes dalībnieki nonāca pie vienbalsīga atzinuma, ka radusies situācija nav izdevīga ne VARAM, ne iedzīvotājiem.
Lai arī izteiktie iebildumi nav zināmi, “Smaku noteikumu” kompromiss nav iespējams ekskluzīvi vien attiecībā pret Zemkopības ministriju, jo tādā gadījumā paredzams, ka iebildīs arī citas puses, kuru darbību šis likums tā vai citādi iespaidos.
Kā būtisko šķērsli pilsoniskās apziņas veidošanā un vēlētāju tiesību ierobežošanā, Latviešu vēlētāju biedrība minēja ierobežotu informācijas pieejamību. Arī “Smaku noteikumu” kontekstā vērojams, ka sabiedrībai nav pieejami dažādu pušu viedokļi un argumenti. Sabiedrībai un nevalstiskām organizācijām atstāta vien iespēja izteikt viedokli, bet liegta iespēja pilnvērtīgi piedalīties nozīmīgos valsts un pašvaldību procesos, to skaitā likumu un noteikumu izstrādes procesā.
