[1] Par zaļo koridoru. Kāpēc atkal bez alternatīva projekta tiek paredzēts Viestura – Tvaika pārvads. Iecerēta koku izciršana plašā teritorijā un (pārvada) uzbīdīšanu dzīvojamai mājai (Viestura prospekts 97). Izciršana ļoti sabojās to zaļo koridoru, par ko iepriekšējais (RD) runātājs stāstīja.
[2] Atgriežoties pie Tvaika ielas rekonstrukcijas. Gribētu vērst uzmanību uz atsevišķiem teikumiem, kuri lasāmi attīstības programmā. “Tiek pilnveidots maģistrālo ielu tīkls un uzlabota Rīgas brīvostas sasaiste ar nacionālās transporta infrastruktūras tīkliem”. Šajā vienā teikumā dominēt vārdi: “maģistrāle”, “brīvosta” un “tīkli”. Šeit nedominē vārdi: “apkaimju iedzīvotāji” un “viņu intereses”. Ar to vēlējos teikt, ka Tvaika ielas rekonstrukcija, sevišķi otrā kārta ir domāta tieši brīvostai, bet ne pašiem iedzīvotājiem. Neizskatot citas alternatīvas, šie divi plāni (par pārvadu un zaļajiem koridoriem) nonāk pretrunā. Ar to tiek aizskartas iedzīvotāju tiesības dzīvot labvēlīgajā vidē, jo kā zinām pie visām lielajām maģistrālēm rodas trokšņi un traucējošās izplūdes gāzes.
Arī Aldara un Aldara parka attīstības projekts, kas ir ļoti apsveicams, taču iecerētā ceļa būvniecība samazinās tā vērtību.
Par sabiedrisko drošību (Attīstības plāns RV8). Plānā Sarkandaugava nav iezīmēta tajās krāsiņās, kurās iecerēts uzlabot apgaismojumu. Ļoti tumšs ir centrā. Arī Aptiekas ielā.
Par ūdenstilpnēm. Plānā parādās ļoti daudz par ūdenstilpju tīrīšanu. Gribētu, lai tiktu ierakstīts plānā Sarkandaugavas upes pietekas tīrīšana, jo tas ir neatsveram meliorācijas un notekgrāvis visai Rīgai.
Par gājēju ietvēm. Ap tramvaja sliedēm ir jābūt gājēju ietvēm, gan vienā, gan otrā pusē, lai cilvēki nestaigā pa sliedēm.
[3] Par veloceliņiem (Attīstības plāns RV11). Kartē iezīmētas vietas, kur to nepieciešams atjaunot, Sarkandaugavā – pilnīgs tukšums. Sarkandaugavā ir iespējams attīstīt veloceliņu, kas savienoto Mīlgrāvi ar Čiekurkalnu, kas ietu paralēli dzelzceļam un kas savienotu visus sabiedriski aktīvos centrus (apkaimes iestādes).
[4] Kā jau (RD) runātājs minēja attīstība stratēģija ir cieši saistīta ar teritorijas plānojumu. Tātad, par velo. Plānā redzam gājēju-velo celiņi: Centrs-Dārziņi, Vecmilgrāvis-Vecāķi, utt. Kur paliek pārējās apkaimes? Turklāt (velo) infrastruktūra tiek plānota pārsvarā kā atpūtas – rekreācijas mērķim. Būtu nepieciešama arī lietišķa velo infrastruktūra, piemēram, savienojums ar centru. Attīstības stratēģijā minēto “velo maršrutu” vietā gribētu redzēt “velo infrastruktūra”, jo maršruti lielākoties izpaužas kā norādes. Plānā paredzēts arī izbūvēt 172 km ceļu infrastruktūras, bet tikai 60 km velo infrastruktūras, lai arī tanī pašā plānā ir norādīts, ka jaunbūvējamiem ceļiem jau ir jāparedz vieta gājējiem un velo.
Nevajadzētu aizrauties ar velo celiņiem, bet jādomā par velo joslām. Piemēram, Duntes ielā tas lielais “bubulis” ir kravu transports. Ikdienā izmantoju Duntes ielu, un nekad nav bijušas problēmas ar fūrēm.
[5] Kā jau varēja redzēt uz ekrāna, Sarkandaugavā dzīvojošiem ir lielākās bažas par ekoloģisko stāvokli. Pagājušo gadu, skolā tika veltīta projektu nedēļa tieši šai tēmai. Apkopotie rezultāti tika prezentēti vides departamenti, gan vides ministrijai, gan Sarkandaugavas sadarbības partnerim – Sarkandaugavas attīstības biedrībai.
Par pārvadu. Mēs esam par šāda pārvada būvniecību, jautājums ir kur to būvēt. 70to gadu plānojumā redzams, ka tas tika plānots 400 metrus no tuvākās mājas. Šis plānojums, kas parādījās 2000. gadu sākumā, kurš tapis dziļā slepenībā, V.Štrama kunga vadībā, no dokumentiem redzam, ka iedzīvotāju (Viestura prospekta 97) vēlmes netika ņemtas vērā. Mēs esam par pārvadu, bet nevis nostādot vienas cilvēku grupas – ostas uzņēmumu interesēs pārākas par citu cilvēku dzīves kvalitāti. Pēc sarunas ar Satiksmes departamenta vadību pagājušajā nedēļā, sapratu, ka mūsu situācija ir vēl vairāk pasliktinājusies. Ja vēl 2008. gadā tika paredzēta apkārtējās infrastruktūras sakārošana, tad tagad tas netiek paredzēts.
[6] (RD, attīstības deprataments, Ločmanis). Nepiekrītam, ka alternatīva nav. Alternatīva ir savienot Skultes pārvadu pār Kundziņsalu ar Eksporta ielu. Bet tā ir daudz komplicētāka. Par ko varam runāt ir – par tehnisko projekta realizāciju. Tvaika ielas rekonstrukcija būs izdevīga arī Sarkandaugavai, kaut vai Sarkandaugavas un Tilta ielas krustojumam.
[7] Jautājums par brīvostas attīstību Kundziņsalā. Brīvosta uzpērk zemes, kura paliek neapsaimniekotas. Vai tuvākajā laikā mēs zināsim, kā šīs zemes tiks apsaimniekotas un kāda būs mana nākotne?
[8] (Brīvostas pārstāve): Cik es zinu, šie atpirktie īpašumi ir apmēram 6%. Nekādu īpašu plānu brīvostai nav, tas ir kompensācijas mehānisms. Brīvosta atpērk tos īpašumu par kuriem saņēmusi piedāvājumu. (par apsaimniekošanu komentārs nesekoja)
[9] Kundziņsalā esam veikuši aptauju, kuru iesniedzām pilsētas attīstība departamentam pārliecinošu viedokli, ka Kundziņsalas dzīvojamais rajons ir jāizslēdz no brīvostas teritorijai. Nosakot teritorijai jauktas apbūves statusu.
[10] Man Kundziņsalā ir zeme, gribētu būvēt māju. Gribētu vienreiz iegūt no Rīgas domes informāciju, ko darīt ar saviem īpašumiem. Vai tos varēs kādreiz apsaimniekot, būvēt un attīstīt?
[11] Par pārvadu uz Kundziņsalu. RD pārstāvis apgalvoja, ka tas ir dārgi un vienīgā iespēja ir Tvaika ielu paplašināt. Jūs vērtējat kā jums ir vieglā, nevis kā ir pareizāk. Pareizi būtu nevis Tvaika ielu paplašināt, kur ceļš ir tuvu mājām, bet gan būvēt pārvadu caur Kundziņsalu.
[12] RD apgalvo, ka nākotnē, pēc 20 gadiem varētu rast arī citu risinājumu pārvadam un Tvaika ielas paplašināšanai. Ņemiet vērā, ka pēc 20 gadiem, tieši šī ceļa rezultātā, no Sarkandaugavas un Viestura prospekta mājas pazudīs visi iedzīvotāji, kuru nevēlēsies samierināties ar izveidojušos situāciju. Vai ekonomiskās attiecības starp to, kā var izdarīt tagad, vai pagaidīt un izdarīt labāk ir samērojamas ar sekām, kas radīsies pasliktinot situāciju apkaimē? Tas nozīmē, nekustamā īpašuma cenu kritumu, nelabvēlīgā, kriminogēnā zona, kas pieminēta aptaujās, palielināsies tikai tāpēc, ka cilvēki kas ir izglītoti un ģimenes ar bērniem šeit vairs negribēs iegādāties īpašumus.
[13] Aldara parks. Gribētu, lai Aldara parkā būtu brīvā laika pavadīšanas iespējas kā tas bija agrāk. Varētu atkal izmantot šo torni klinšu kāpšanai ne tikai pieaugušiem, bet arī bērniem. Būvvaldē atrodas izstrādāts un saskaņots projekts par parka sakārtošanu. Nav saprotams, kāpēc šis projekts ir apstājies. Šinī projektā ir paredzēti arī gājēju celiņi, soliņi, un arī sakārtos parka tornis. Iespējams teritorija savienota ar (muzeja) Dauderu teritoriju.
[14] Kamēr parkam nav sētas, un nevar tik nodrošināties pret vandālismu, savienot teritorijas nevajag.
[15] Jautājums RD attīstības departamentam: “Kas Rīgai ir svarīgi – iedzīvotāji vai osta?”
Šobrīd es dzīvoju zaļā vietā, Viestura prospektā, savukārt ne esot pārliecināta vai tas tā paliks apsveru domu pārcelties ārpus Rīgas. Jūs minējāt par citām alternatīvām, lai arī nevienu no tām neesmu redzējusi.
[16] Mums Vecmīlgrāvī ir daudz kas ir. Atjaunota Ziemeļblāzma ir bērnu jaunatnes centrs utt. tomēr, pietrūkst “zaļās skolas”, uzskatām, ka šai A.Dombrovska ceturtajai celtnei ir jābūt augšāmceltai. Vēl viens trūkums, izņemot skolu sporta zāles, apkaimē nav sporta laukumu jauniešiem. Tad gribētu atzīmēt par nepabeigtām, atbaidošām ēkām – slimnīcas korpuss, par kuru nav nekādas informācijas.
Biedrības plānos sadarbībā ar brīvostu ir turpināt attīstīt kanālu, ka savieno Daugavu, lielo Daugavu un Ķīšezeru. Virzienā uz kuģu remonta būvniecību ir uzkalniņš ar mežu, kuru nedrīkst apbūvēt.
[17] Sporta laukumu varētu būvēt teritorijā no Melīdas ielas līdz Emmas ielai. Tur ir garāžas, divstāvu koka māju masīvs, kuri iedzīvotāji iecienījuši lielās plastmasas alus pudeles, bet tiem bērniem nav ko darīt viņi cep šašlikus manā logu priekšā. Varētu uzstādīt vismaz basketbola grozus.
Ejot no sociālās mājas uz Super Neto nav ne viena soliņa, kur veciem cilvēkiem apsēsties. Otrajā pusē cilvēki iet ar suņiem pastaigāties, nav ne vienas miskastes.
[18] Sarkandaugavā, 9. tramvaja galapunktā ir skvēriņš, kurš nav sakārtots. Arī Tilta un Sarkandaugavas ielu krustojumā skvēriņš nav sakārtots, izdangāts, soliņi salauzti.
[19] Mūsu (BJC Laimīte) kapacitāte nav tāda, lai kultūras lietas varētu piedāvātu arī visiem pieaugušiem, kuri to vēlētos. Vienīgā vieta, kur to varēja darīts (k/n Draudzība) tiek pārveidots par iepirkšanās centru. Sarkandaugavā nenoliedzami laba satiksme ar centru. Varbūt vērts padomāt arī par jaunuzceltā pārvada (G.Zemgaļa gatves) izmantošanu, pa kuru divās minūtēs var nokļūt pie VEF kultūras pils, ja jums ir auto, bet ar 48. autobusu paiet vesela stunda.
[20] (RD, attīstības departaments, Krūze). Man patika jūsu aplausi, kurš ir galvenais pilsētā – cilvēks vai osta? Mums galvenais ir rīdzinieks. Tās kļūdas, kuras līdz šim, tiek labotas – jauni cilvēki, jauna komanda. Mēs esam šeit, lai atrastu kopējo dialogu. Mēs esam tie, kas cenšas sabalansēt visu rīdzinieku intereses.
[21] (RD, attīstības departaments, Purmale). Gan iecere par pārvadu, gan Tvaika ielas rekonstrukciju, gan Kundziņsalas dzīvojamo rajonu pavisam noteikti tiki skatīti un pārskatīts. Par Kundziņsalu. Katru reizi kā sākam strādāt pie Kundziņsalas plānojuma vienmēr atduramies pret ostas plānojumu. Mēs esam dilemmas priekšā: no vienas puses mums jānodrošina labvēlīgi dzīves apstākļi, bet ostas tuvums to ļoti, ļoti apgrūtina.
Pārskatot Tvaika ielas rekonstrukcijas plānus, varētu būt tā, ka posms no pagrieziena uz Kundziņsalu līdz Duntes ielai varētu tikt mainīta ielas kategorija no C uz D, kas paredzēts vietējam transportam. Taču novirzot satiksmi uz Kundziņsalu gar dzīvojamo rajonu, šo situāciju vēl vairāk sarežģītu. Aicinām arī jūs padomāt, kādi no jūsu puses ir priekšlikumi kā šo situāciju risināt un pie kādiem nosacījumiem jūs tur varētu palikt.
[22] Vecmīlgrāvī būtu nepieciešams izveidot gājēju tiltu starp Sniedzes ielu un Jaunciema gatvi. Katru dienu tur iet ļoti daudz cilvēku gan uz garāžām, gan 11. autobusu, bet visu laiku tur stāv vagoni.
Būtu jāpadomā par autobusa maršrutu no Vecmīlgrāvja uz Pļavniekiem.
Kamēr nav uzbūvēts tilts no Vecmīlgrāvja uz Bolderāju, varētu izmantot pagaidu ūdens pārvada satiksmi.
Braucot ar elektrovilcienu no Vecmīlgrāvja uz Centru trūkst viena pietura starp Zemitānu staciju un Rīgas pasažieru. Tur cilvēki varētu iet uz Maskavas forštati, kur ir arī daudzas izglītojošās iestādes.
[23] Paldies RD pārstāvim (Krūze), ka arī attīstības departaments atzīst, ka svarīgākais ir cilvēks. Redziet, ar (Sarkandaugavas) apkaimi jums ir grūtāk, jo pa šiem 20, 30 gadiem ir mainījušies uzsvari. Agrāk Ganību dambī bija rūpnīcas, bet šeit cilvēki dzīvoja. Blakus bija Mežaparks, svaigs gaiss. Šeit bija jauki, skaisti, mēs šeit pārcēlāmies dzīvot. Mēs visu laiku gribam tā dzīvot! Pēdējos gados šie uzsvari mainījās – nav vairs Ganību dambis ar industriāliem objektiem, šeit attīstās osta, brīvosta ar pavisam citām savām tendencēm. Mēs esam pieraduši pie vienas dzīves kvalitātes, bet osta tagad piedāvā citu (zemāku) dzīves kvalitāti. Mēs ļoti gribam aicināt ar to rēķināties! Lūk zālē ir cilvēks, kuram Sarkandaugavas pārvads būs 15 metrus attālumā no viņas dzīvokļa loga. (zālē skan aplausi)
[24] Es dzīvoju Tvaika ielā, un ticiet vai nē, mēs visi gribam elpot. Arī sestdien un svētdien mēs gribam elpot. Pašreiz ir tā, ka ostas uzņēmu darbības rezultātā, brīvās dienās, svētku dienās un naktīs gaisa kvalitāte ir šausmīga. Kad noņēma Avotiņa kungu (bij. VVD ģenerāldirektors), tad kaut kas mainījās, bet pašlaik, pagāja kāds laiciņš un viss vecajās sliedēs. Gribam lai gaisa monitoringa stacijas būtu ne tikai ostā, bet arī šeit un mēs gribam būt informēti.
[25] (RD, Vides nodaļas. Peters?). RD ir vienīgā iestāde, kas publisko gaisa monitoringa staciju datus.
– (komentārs no zāles) bet, tur ir mēnešus veci dati;
– (Peters) nē, dati katru stundu atjaunojas;
– (komentārs no zāles) varbūt gaisa monitoringu būt jāliek pie mājām, jo man pie mājas smird, ne jau pie tiem bunduļiem.
– (Peters) esošie monitoringa aparāti uzstādīt specifiskās vietās. Bet tie pie jūsu mājas kalpos tikai jūsu interesēm. Katrs gribēs pie savas mājas tādu aparātu.
[26] Prieks dzirdēt, ka cilvēks ir tas svarīgākais, bet man jau apnicis zvanīt, sūdzēties un lūgties. Man Kundziņsalā dažu metru attālumā no manas mājas brauc smagās automašīnas un mājai parādījušās plaisas. Kas par to visu atbildēs?
Kas tiek būvēts Kundziņsalā starp 10. un 12. līniju? Tur tagad sēta uzlikta.
[26] Tā ir politiskā griba, nevis attīstības plāns, kas nosaka ostas attīstību. Rīgas attīstības dokumentā bija paredzēta trokšņu aizsargbarjera, ko paredzēt būvēt vien 2020. gadā, tiesa gan tā bija arī iepriekšējā plānā. Ņemot vērā, ka dzelzceļš veido Sarkandaugavas sirdi, vai nevarētu šo termiņu pārlikt tuvāk?
Arī aptaujās redzam, ka cilvēki talkās labprāt sakoptu teritoriju ap dzelzceļu. Tas norāda vien to, ka cilvēkiem rūp šī teritorija. Tur var izveidot gan veloceliņu, gan drošas gājēju pārejas. Nepieciešama normāla dzelzceļa pāreja pie 28. vidusskolas.
[27] Jautājums Purmales kundzei. Savās atbildēs Jūs un RD norādāda, ka Tvaika ielas rekonstrukcija un satiksmes intensitātes un ātruma palielināšana līdz 70 km/h kaut kādā veidā uzlabos gaisa kvalitāti. Vēlos norādīt uz rekonstruētās Tvaika ielas līdzību ar G.Zemgaļa gatvi, kur privātais investors par savu naudu (ne mazu) pierādīja, ka šosejas tuvumā ir gan traucējošais troksnis, gan vibrācijas. Jautājums ir šāds: “Vai Rīgas dome, apzinoties problēmas būtību vienalga uzstās, ka Tvaika ielas rekonstrukcijai ir jābūt, jābūt ātrumam 70 km/h, tur jābūt kravu transportam”.
[28] No attīstības departamenta puses dzirdēju apgalvojumu, ka apriori tiek uzskatīts, ka osta ir vidi degradējoša vieta, apkārt esošais dzīvojamais masīvs tiek degradēts. Es strādāju naftas industrijā, arī strādāju Dānijā, Norvēģijā uz naftas platformām. Vēlos teikt, ka uz naftas platformām nesmird pēc naftas produktiem. Ostās neiet pa gaisu ogļu putekļi, pāris simtu metru attālumā ir centrs, kafejnīcas, notiek tirdzniecība. Viss kaut kā notiek, visi kaut kā sadzīvo. Un tā visa (piesārņojuma) tur nav, vide nav degradēta. Man rodas sajūta, ka pilsētas pārvaldes institūcijas, kam būtu jākalpo iedzīvotājiem, nevis individuāliem ekonomiskiem spēlētājiem, kas noteikti ir svarīgi, bet primāri iedzīvotājiem. Tās pārvaldes institūcijas klana galviņu ostai un saka: “Nu, jā, te neko nevar darīt”. Var! (zālē skan aplausi)
[29] (Nestādījās priekšā, iespējam brīvostas pārstāve) Ne osta ne pašvaldība nav tik spēcīga kā Valsts vides dienests. Žēl, ka no klātesošiem nav neviena no vides dienesta, jo viņi varētu arī kaut ko darīt.
– (jautājums no zāles) Vai pašvaldība nevar anulēt uzņēmējdarbības licenci?
– Nē, nevar.
– (jautājums no zāles) Vides aizsardzības likuma 22. punkts? (Par pašvaldības pienākumiem veikt vides kontroles pasākumus)
[30] (RD, attīstības departaments, Purmale). Kā jau iepriekš minēju, esam iecerējuši mainīt Tvaika ielas kategoriju un perspektīvā kravu transports pa Tvaika ielu nebūs iespējams. Esošais projekts dublējas ar otru projektu, kurā paredzēts no Viestura – Tvaika pārvada kravas virzīt uz Kundziņsalu. Tas ir ļoti ilgā perspektīvā. Jākonsultējas ar ostu, vai pie esošās situācijas vēl varam gaidīt un vai ostas transports neapstādinās visu pārējo transportu.
Pašvaldība, to skaitā ostai ir ierobežotas tiesības kontrolēt un izvirzīt nosacījumus ostas uzņēmumiem. Mēs visādos veidos mēģinām rast iespēju ārējos normatīvajos aktos iestrādāt kaut kādu deleģējumu, lai pašvaldības savā līmenī varētu izvirzīt papildus nosacījumus. Diemžēl, rokas plāta ne tikai pašvaldība, bet arī Vides dienests, jo arī viņiem ir jāvadās no spēkā esošās likumdošanas.
Šobrīd tiek izstrādāts jauns galvaspilsētas likums, kurā mēģināsim iestrādāt kaut ko kas ierobežo ostas darbību, smakas un gaisa piesārņojumu. Iestrādāt vienu punktu, kas ļaus pašvaldībām izvirzīt papildus nosacījumus un kontrolēt. Tad, varbūt mums būt līdzīgi kā Ventspilī un kur nu vēl tālākajās ārzemēs, kur viss ir sakārtos un viss notiek.
[31] Vai cilvēki ir informēti kādi dūmi nāk no Patversmes ielas uzņēmumiem? Tur tiek kausēti kaut kādi metāli.
[32] Nav saprotam, kāpēc šajā sapulcē Vecmīlgrāvis salikts kopā ar Sarkandaugavu. Vemīlgrāvis vēsturiski ir tuvāks ar Vecbaznīcu, Vecāķiem, Mangaļiem. Sarkandaugavai būtu izdevīgāk būt ar Mežaparku, Trīsciemam ar Jaunciemu, utt.
[33] Esam rakstījuši uz pilsētas satiksmes departamentu, lai būtu sabiedriskais transports arī pa jauno G.Zemgaļa gatvi, uz ko saņēmām atbildi, ka jaunā maģistrāle nav piemērota sabiedriskajam transportam. Kam tad tas ir piemērots?
[34] (RD, Satiksmes departaments) Jau izstrādāts un drīz varētu tikt realizēts projekts, kas ļautu ātri pārsēsties no 2. un 24. autobusa uz 48. autobusu.
Vismaz ceturtā daļa RS pasažieru ikdienā pārsēžas. RS nevar nodrošināt tiešos reisus.
[35] (RD, Rīgas gaisma) Situācija ir tāda, ka uzlabot apgaismoju bez projekta nav iespējams. Ir daudzas ielas, piemēram par Sliežu ielu ir saņemtas daudzas sūdzības, ka nav apgaismojuma – bez projekta to izdarīt nav iespējams. Jāgaida kāds lielāks kopējais projekts.
Saņemto vēstuli mēs to izskatās un ja to maksimāli vienkārši var realizēt, to izdarām.
[36] Kāpēc mums ir vajadzīgs vēl viens ļoti dārgs tilts (pāri Daugavai?), ja var nodrošināt autobusu no Vecmīlgrāvja uz Pļavniekiem, to pašu prāvi par ko sen jau tika runāts, starp Vecmīlgrāvi un Bolderāju. Šos maršrutus varētu vismaz izmēģināt.
[37] Neesmu dzirdējis nevienu priekšlikumu, kā attīstīt ūdens transportu, starp apkaimēm. Tiek runāt kā nokļūt uz centru vai Bolderāju, bet ne kā uz blakus apkaimi. Sarkandaugavai piekļuves Daugavai nav, Vecmīlgrāvī pēc gadiem garas cīņas tādu esam izcīnījuši. Vajadzētu padomāt kā izmantot piekļuvi ūdenim ne tikai pīļu barošanai, bet attīstīt upju transportu, tas varētu būt kāds papildus bizness un atslogotu transportu.
Ieteiktu savus ieteikumu ne tikai pateikti, bet arī tos iesniegt rakstiski.
[38] Mājokļu attīstības plāns (attīstības plānā). Informācijas izplatīšana par to, kā apsaimniekot un uzturēt daudzdzīvokļu mājas. Privatizācijas process ir sen kā beidzies, bet šādas informācijas trūkst. Tas, ka cilvēki savā mājā un kāpņu telpā nevar saprasties, kur nu vēl apkaimē. Šī būtu tā lieta, ko gribētu redzēt ne tikai plānā ierakstītu, bet arī realizētu.
[39] Par invalīdu stāvvietu pie veikaliem. Uzbūvē jaunu veikalu, uzkrāso invalīdu stāvvietas apzīmējumu. Paiet divi gadi, apzīmējuma vairs nav. To arī neatjauno.
[40] Mēs kundziņsalieši Sarkandaugavā bieži vien uzturamies ilgāku laiku. Sarkandaugavā nav nevienas publiskās tualetes. Kā jau jūs teicāt – ir rūpes par cilvēku, tualetes ir pat vairāk vajadzīgas, nekā kafejnīcas. Lūdzu ieprojektējiet vismaz vienu publisko tualeti Sarkandaugavas centrā.
[41]Varbūt bijušo “Latvijas bērzs” teritoriju nākotnē varētu attīstīt nevis kā rūpniecisko, bet kā publiskas piekļuves teritoriju?
[42] Uzruna plānotājiem: Mīļie plānotāji, jūs plānojat teritorijas, bet atbrauciet kādreiz un dzīvē paskatieties uz šīm teritorijām un tad arī spriediet. Brauciet pie manis uz Kundziņsalu, šeit ir krietni labāk kā Sarkandaugavas dzīvoklī. (zālē skan aplausi)
[43] (Ziemeļu rajona izpilddirekcija) Aicinājums brīvostai, varbūt varētu kādā no neizmantotām Kundziņsalas teritorijām uzbūvēt bērnu spēļu un atpūtas laukumu. Līdzīgi kā tika izdarīts Vecmīlgrāvī.
[44] Kundziņsalā, tur kur skola, – vairs nav skolas. Bet pie skolas ir liels sporta laukums. Varbūt tur varētu ko izdarīt?
[45] Kundziņsalā vairs nav peldvietas. Varbūt tuvāk Andrejsalas gala varētu uztaisīt kādu publisku, labiekārtotu peldvietu?
[46] Aicinām Ziemeļu rajona izpilddirekciju vairāk iesaistīties teritorijas apsaimniekošanā. Piemēram, Sarkandaugavas upes malas.
Pie Kundziņsalas tilta no Sarkandaugavas puses iedzīvotāji bieži vien izmanto kā peldvietu. Tur ir rīkotas talkas, bet trūkst miskastu. Sarkandaugavai nav Daugavas.
