Politiskā partija “Vienotība” turpinot aizsākto ciklu tiekoties ar dažādām organizācijām un biedrībām, šoreiz izteica vēlmi tikties arī ar Rīgas Ziemeļu rajona apkaimju biedrībām. Tikšanās notika 2013. gada 11. februārī. Apkaimē aktuālās problēmas, to risinājumus un vīzijas uzklausīja Vienotības mēra kandidāte S.Ēlerte, RD Vienotības frakcijas vadītājs O.Pulks, V.Gavars, G.Stirna, A.Lodziņš. Sarkandaugavas attīstības biedrību pārstāvēja Alija Turlaja un Ēriks Daliba, biedrību “Kundziņsalu” pārstāvēja Māris Jansons.
Sarunas laikā, Sarkandaugavas attīstības biedrība aktualizēja gaisa piesārņojuma problēmu, norādot uz dažādām likumdošanas niansēm un valsts un pašvaldību ierēdņu attieksmi. Lai arī gaisa kvalitāte kopš 2012. gada rudens ir ievērojami uzlabojusies, apkaimes iedzīvotājiem nav pārliecības, ka problēma ir atrisināta pilnībā. Turklāt gada nogalē atkal smakojošais BLB terminālis šīs šaubas tikai vairojis. Biedrība norādīja, ka apkaimes iedzīvotāji ļoti asi reaģēs uz jebkāda veida gaisa piesārņojumu, neatkarīgi no tā tā ir smaka vai kaitīgo vielu emisija (to, starp citu, regulē dažādi MK noteikumi un uzrauga dažādas institūcijas).
Tika norādīts arī uz Viestura – Tvaika pārvada turpinājuma, proti, Tvaika ielas paplašināšanu, degradējošo ietekmi uz apkaimi un tās attīstību, līdz ar kura izveidi Sarkandaugava tiktu faktiski nodalīta no vēsturiskā Sarkandaugavas kanāla. Biedrība apzinās pārvada lietderību pilsētas ceļu infrastruktūras sakārtošanā, taču kategoriski iebilst Tvaika ielas paplašināšanai, tā vietā piedāvājot pagarināt Eksporta ielu un satiksmi novirzīt caur Kundziņsalu. Šo ideju atzina par saprātīgu vairāki nozares speciālisti, šādu risināju atbalsta arī biedrība “Kundziņsala”.
Sarunas noslēgumā tika apskatīti ar kultūras dzīvi saistītie jautājumi, nepieciešamību pēc nevalstisko organizāciju lomas stiprināšanas apkaimē, kā arī nepieciešamību pēc apkaimes kultūras centra (kultūras nams “Draudzība” tika izsolīts un tā telpās tiks veidots tirdzniecības centrs, – autora piebilde). “Vienotības” mēra kandidāte S.Ēlerte radīja pārliecību, ka izprot apkaimes problēmas, apkaimes kultūrvēsturisko nozīmi un apkaimes identitātes lomu tajā.
