“Smaka nav inde, bet inde ne vienmēr ir ar smaku” ar šādu citātu 2014. gada 12. aprīlī pēc Mežaparka attīstības biedrības iniciatīvas tika kopā aicinātas ieinteresētās puses, lai atkal pārrunātu kāds ir pašreizējais stāvoklis cīņā ar Rīgas brīvostas uzņēmumu radīto gaisa piesārņojumu un traucējošās smakas.

Uz tikšanos bija ieradušies:

Rīgas Brīvosta – V.Avotiņš (vides un attīstības departamenta vides dienesta vadītājs)
VARAM – D.Ozola (piesārņojuma novēršanas nodaļa vadītāja) un A.Ozola (valsts sekretāra vietnieka vides aizsardzības jautājumos)
VVD – E.Jasinskis (direktora vietnieks, Piesārņojuma kontroles daļas vadītājs) un J. Ņikitina (sabiedrisko attiecību speciāliste)

Diemžēl, Rīgas domes Vides nodaļas ilggadējais vadītājs A.Kļaviņš (bij. ZP, tagad GKR biedrs), ne arī kāds nodaļas pārstāvis neuzskatīja par vajadzīgu ierasties.

Rīgas domi pārstāvēja:  D.Locis (RD deputāts, VL-TB/LNNK), R.Jansons (RD deputāts, VL-TB/LNNK) un A.Vilks (RD deputāts, VL-TB/LNNK un Mājokļu un vides komitejas pārstāvis).

L.Puriņa atgādināja par pēdēja laikā jūtamām naftas produktu smakām Mežaparkā. Izteica atzinību, ka VVD beidzot ir ieviesis iedzīvotājiem visu diennakti sazvanāmu VVD dežūrējošo inspektoru (tālrunis – 25666365), taču norādīja arī uz to, ka iedzīvotājiem trūkst informācijas kā rīkoties, saskaroties ar traucējošām smakām. Kā zināms, esošā kārtība neparedz, ka VUGD būtu jāreaģē uz notikumiem, kas tiešā veidā neapdraud cilvēka dzīvību vai mantu. Atsaucoties uz sarunu ar VVD ģenerāldirektori, kura norādīja, ka ir atsevišķas kravu grupas, kā piemēram, pirolīzes sveķi, kurām rekuperācijas iekārtas ir neefektīvas, Puriņa retoriski vaicāja, vai šādas kravas tad vispār ir jākrauj ostā, pilsētas vidū?

V.Avotiņš norādīja, ka sankcijas smakojošiem termināļiem var piemērot tikai VVD, savukārt osta var iestrādāt prasības tikai veicot grozījumus jau esošajos līgumos vai slēdzot jaunus. Tiesa gan, Avotiņš bija izvairīgs atbildot uz uzdoto jautājumu kad beigsies līgums, teiksim, ar B.L.B. Baltijas termināls.

Avotiņš īpaši uzsvēra uz 2014. gada sākumā Rīgas Brīvostas vārdā izsūtīto vēstuli visiem ostas naftas un ogļu termināļiem, par to, ka ja terminālis turpinās radīt piesārņojumu vai traucējošās smakas, brīvosta rosinās šī uzņēma darbības apturēšanu.

Rīgas brīvosta šogad plāno iegādāties 4 gaisa monitoringa stacijas, taču mirkli vēlāk palaboja, ka droši vien sanāks iegādāties vien 3. Zināmas arī aptuvenās vietas, kur tās varētu tikt uzstādītas: Mangaļos, Kundziņsalā un Vecmīlgrāvī. Atbildot uz klātesošo jautājumiem noskaidrojās, ka tuvākajā laikā tās nebūs saslēgtas online, turklāt monitorēs tikai vienu vielu – benzolu.  Uz jautājumu, vai šīs iekārtas varēs monotirēt arī citas vielas, Avotiņš savā atbildē bija izvairīgs.

E.Jasinskis sagatavotajā prezentācija klātesošiem vēlreiz izstāstīja VVD misiju un mehānismus, kā VVD kontrolē atļauju izsniegšanas un vēlāk atļaujas noteikumu ievērošanu. Uzskaitīja nozīmīgākās piesārņojumu radošās pozīcijas:

– uzņēmējdarbība
– pilsētas transports
– dzelzceļa un kuģu tehniskais aprīkojums
– klimatiskie apstākļi (vējs, temperatūra)

Norādīja uz Marpol konvencijas 73/78 3. nodaļas 15. noteikumu 3. daļu, kurā ir atrunāta emisiju ierobežošana no tankeriem. Lai arī konvencijai ir ieteikuma raksturs, Latvijā tās ievērošana netiek strikti pieprasīta. Atbildot uz jautājumiem, noskaidrojās, ka Krievijas naftas tankkuģi bieži vien nemaz nav aprīkoti ar rekuperācijas iekārtām, līdz ar to ir potenciāli lielākais smaku avots.

B.L.B. Baltijas termināls iecerējis veikt rekonstrukcijas darbus un vēl vienas noliešanas estakādes būvniecību. Uzņēmums ir plānojis (bet nav apsolījis) uzstādīt smaku mērīšanas ierīces, tā saucamos – elektroniskos degunus.

Jaisnskis norādīja, ka VVD ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Ekonomisko policiju. Kā varēja noprast, EP ir darbinieki, kuri specializējas uz vides lietām.

J. Ņikitina izstāstīja VVD ieceri pārstrukturēt iestādes mājaslapu un izveidot (arī apkalpot) Twitter kontu. Par šo ieceri guva plašu klātesošo atzinību, kā rezultātā izveidojās diskusija par atgriezeniskās saiknes nepieciešamību.

D.Locis norādīja, ka VARAM un VVD var sodīt un mainīt likumus, bet arī no Rīgas domes būtu sagaidāma nostāja un attieksme par iedzīvotāju veselību.

D.Ozola atbildot uz jautājumu, kur iestrēguši jaunie “smaku noteikumi”, apliecināja, ka darbs nav apstājies, bet ir iestrēguši saskaņošanas procesā. Kā varēja noprast, atsevišķas nozares (zemkopības?) nav mierā ar jauniem noteikumiem. Klātesošie norādīja, ka jaunos smaku noteikumus īpaši gaida pieostā dzīvojošie, jo tie paredzētu, ka smakas beidzot kāds arī uzskaitīs, smakojošo dienu skaits tiktu ierobežots, turklāt operatīviem dienestiem būtu pienākums reaģēt uz iedzīvotāju zvaniem.

Tika norādīts arī uz 2013. gada 28. decembra Tiesībsarga biroja atzinumu Nr.2012-196-22, kurā uzsvērta nepieciešamība pēc jauna smaku regulējuma, kas aizstātu neefektīvos MK noteikumus Nr. 626. Tiesībsarga atzinumā pausts arī rekomendāciju ieviešanas laiks, proti – 6 mēneši.

2014-04-12 12.14.59a

Tagged with:
 
Personāla atlase