Rīgas domē turpinās darbs pie diviem būtiskiem Rīgas domes plānošanas dokumentiem:
- Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam;
- Rīgas attīstības programmas 2014. – 2020.gadam
2013. gadā noslēdzās iedzīvotāju priekšlikumu uzklausīšana, to skaitā tika rīkota tikšanās ar visu Rīgas apkaimju iedzīvotājiem. Savu redzējumu un priekšlikumus iesniedza arī Sarkandaugavas attīstības biedrība. Pašreiz ir apkopoti visi iesniegtie un apspriešanas laikā izskanējuši priekšlikumi (Skat. http://rdpad.lv/services/deliberative/article.php?id=107330) visās Rīgas apkaimēs, līdz ar to ir iespējams ielūkoties, kā varētu veidoties Sarkandaugavas apkaimes attīstība, ja iesūtītie priekšlikumi tiks ņemti vērā:
Sarkandaugavas attīstības biedrība. (ref. 110)
Biedrība kā būtisko uzsvēra trīs lietas:
- Piesārņojums, smakas un troksnis. Pēc biedrības ieskatiem primāri RD stratēģijā nevajadzētu ieplānot tādas darbības, kuras pasliktinātu esošo (piesārņojuma, smaku, trokšņu) situāciju. Labprāt redzētu aktīvāku pašvaldības iesaistīšanos, kā arī pašvaldības spēju regulēt teritoriju izmantošanu. Priekšlikumos biedrība norādīja uz nepietiekamu gaisa kvalitātes monitoringu, jo, piemēram, putekļu koncentrācijas (pm10) Sarkandaugavā netiek mērītas, netiek mērīti arī trokšņi un smakas.
- Sarkandaugavas upes pieteka. Biedrība nākotnē vēlas redzēt sakopu būtisku Sarkandaugavas identitātes simbolu – Sarkandaugavas upes pieteku. Jāatzīmē, ka upe stiepjas no Skanstes un ietek Sakandaugavas upē (pie Kundziņsalas tilta). Lai arī peldēties šajā upē visticamāk vairs nebūs iespējams, to nepieciešams sakārtot un izmantot kā atpūtas vietu.
- Viestura-Tvaika pārvads, Tvaika ielas pārbūve. Plānotajam pārvadam biedrība veltīja īpašu uzmanību. Primāri biedrība iebilst pret to, ka caur apkārtni palielinātos kravas transporta plūsma, turklāt šī plūsma radītu nepamatotas neērtības lielai iedzīvotāju daļai. Turklāt, kā jebkurš satiksmes mezgls, arī šis mentāli nodalītu apkaimi no Sarkandaugavas upes pietekas un sadalītu Sarkandaugavu divās daļās (līdzīgs efekts ir dzelzceļam, kurš sadala Viestura prospekta dzīvojamo masīvu no pārējās apkaimes daļas). Biedrība rosina rast iespēju projektēt pārvadu iespējami tālāk no daudzdzīvokļu mājām, kā arī novirzīt kravu transportu uzreiz uz Kundziņsalu.
Biedrība apzinās, ka Sarkandaugavas vēsturiski ir attīstījusies kā rūpnieciskais rajons un to nekādā gadījumā neuzskata par defektu. Gluži pretēji, ņemot vērā, ka iespējams Sarkandaugava ir pelnošākā pilsētas apkaime, panākot kompromisu par vidi, var un ir nepieciešams panākt ievērojami lielāku atdevi apkaimes attīstībā. Līdz ar to biedrība izvirza nosacījumu iekļaut pilsētas attīstības stratēģijā vairākus kompensējošos mehānismus: spēcināt kultūras attīstību apkaimē, gar dzelzceļu izveidot veloceliņu, attīstīt un labiekārtot Dauderu parku utt.
Ivars (ref. 11)
Noteikt prasības Rīgas brīvostai īstenot “kompensējošus” pasākumus ostai pieguļošajās apkaimēs – pieostas apkaimju revitalizācijas pasākumi (bērnu laukumu labiekārtošana, sporta inventāra uzstādīšana u.c.).
Norberts Snarskis PINS BIEDRĪBA (ref. 80)
iesniedzis priekšlikumu par Sarkandaugavas upītes sakārtošanas, tīrīšanas un labiekārtošanas nepieciešamību.
SIA „RĪGAS PSIHIATRIJAS UN NARKOLOĢIJAS CENTRS” (ref. 87)
līdztekus priekšlikumiem par centra attīstību, iebilst Tvaika ielas paplašināšanai un tās pārbūvi par trokšņainu intensīvas satiksmes maģistrāli.
LATVIJAS REPUBLIKASVESELĪBAS MINISTRIJA (ref. 85)
Aicina pievērst īpašu uzmanību pasākumiem, lai novērstu Mangaļu apkaimes un Sarkandaugavas iedzīvotāju sūdzības par traucējošām smakām no Rīgas Brīvostas teritorijas.
VARAM (ref. 176)
Ierosina kā papildus mērķi izvirzīt: nepasliktināt dzīves vidi ostu tuvumā dzīvojošajiem iedzīvotājiem. Rīgas brīvostai apzināt iespējamos tehnoloģiskos risinājumus gaisa un smaku radīto traucējumu samazināšanai un pamatojoties uz iegūto informāciju izstrādāt savus saistošos noteikumus, uzliekot papildus vides prasības uzņēmējiem, kas darbojas brīvostas teritorijā. Norāda uz trokšņu piesārņojumu riskiem un to neatbilstību EP normatīviem.
Diemžēl Rīgas Ziemeļu izpilddirekcija (ref. 156), kurai tiešā veidā būtu jārūpēties par vides un dzīves kvalitāti Sarkandaugavā, kā vienīgo priekšlikumu aicināja iekļaut Juglas kanāla malas Rietumu puses rekonstrukcijas projektu. 🙁
Arī Rīgas Brīvostas pārvalde (ref. 155) nav iesniegusi nekādus priekšlikumus, kas būtu saistīti ar ostai piegulošajās apkaimēs dzīvojošo dzīves kvalitātes uzlabošanu, to skaitā dzelzceļa un sauszemes transporta kustības uzlabojumiem. Vienīgais iesniegtais tehniskais labojums, kas skar Sarkandaugavu, ir tas, ka kopš 2013. gada ir atslēgtas divas gaisa monitoringa stacijas Man-Tess teritorijā un B.L.B. Baltijas termināls teritorijā. 🙁
