Lai arī gaisa kvalitāte ostas apkārtnē vietās, kur atrodas dzīvojamās mājas ir ievērojami uzlabojusies, atviegloti nopūsties vēl ir pāragri, jo “smakojošie” naftas termināļi tika “nolikti pie vietas” vien pateicoties Valsts vides dienesta pastiprinātām kontrolēm, bet nekādi likumdošanas uzlabojumi līdz šim netika veikti. Un tas savukārt nozīmē, ka smakas kuru katru brīdi var atgriezties.

Kā norāda Valsts veselības inspekcija, smakas atšķirībā no (ķīmiskā, putekļu) piesārņojuma nerada tūlītēju veselības apdraudējumu, tomēr atkarībā no intensitātes  tā var radīt acu, deguna un rīkles gļotādas kairinājumu, izraisīt nelabuma sajūtu, sliktu dūšu, galvas sāpes, vispārējumu nogurumu. Smaku piesārņojums var atstāt negatīvu iespaidu uz veselību arī psihosomatiskā ceļā.

2013. gada pavasarī VARAM uzsāka apjomīgu darbu pie situācijas vispusīgas izpētes, un jau vasarā darba grupa plašākai sabiedrībai prezentēja projektu “Par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos”.  Būtībā šiem noteikumiem būtu jāatrisina situācijas, ar kurām iedzīvotāji un biedrības nenogurdamas cīnījās visu šo laiku. Gan iedzīvotāji, gan apkaimju biedrības vairakkārt ir norādījušas uz situācijām, kad cīņa ar smakām likuma izpratnē faktiski noveda strupceļā.

Daži piemēri:

  • esošie smaku noteikumi nav piemēroti operatīvai darbībai. Ņemot vērā, ka Valsts vides dienestam nav savas smaku laboratorijas, veikt smaku mērījumus atbilstoši pastāvošai kārtībai ir teju neiespējami.
  • likumā nav atrunāta kārtība kas un kā izskata iedzīvotāju sūdzības;
  • netiek veikta uzņēmumu kontrole ārpus ierastā darba laika, brīvdienās un svētku dienās, jo nestrādā ne Valsts vides dienests, ne akreditētās laboratorijas, kuras pētu operatīvi reaģēt uz iedzīvotāju sūdzībām;
  • uzņēmumam, kurš veic piesārņojošo darbību nav pienākums veikt smaku monitoringu;
  • aprēķinot uzņēmuma darbības radītās smaku emisijas netika ņemts vērā blakusesošo uzņēmumu pienesums;

Šie noteikumi, kuri tiesa gan varētu stāties spēkā vien 2015. gada vasarā, nav izstrādāti specifiski tikai naftas termināļu radīto smaku novēršanai, bet gan izmantojami arī citās situācijās, piemēram, lauksaimniecībā.

Jaunizstrādātos noteikumos noteikta kārtība, kā un cik bieži uzņēmumiem būs jāveic monitorings (princips – piesārņotājs maksā). Noteikts, ka ārpus Valsts vides dienesta darba laika uz iedzīvotāju sūdzībām reaģēs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Tam būs jādodas uz iedzīvotāju norādītajām vietām, kur ir fiksēta labsajūtai traucējoša smaka, ko rada vidi piesārņojošu darbību operatori, jāfiksē smakas avots un jānoformē protokols. “Smakojošo stundu” uzskaiti veiks Valsts vides dienests. Ja uzņēmums radīs smakas atkārtoti tam būs jāizstrādā smaku novēršanas plāns, kuru jāapstiprina Valsts vides dienestam.

Sarkandaugavas attīstības biedrība norādīja noteikumu izstrādātājiem uz vairākām neskaidrībām:

  • kā tieši tiks veikta “smakojošo stundu” uzskaite?
  • kā VUGD novērtēs smaku intensitāti?
  • biedrība iebilda nteokumos atvēlētajam pārmērīgi garajam laikam, kurā uzņēmums var netraucēti radīt stiprus smaku traucējumus, proti vairāk par 2 stundām 20 diennaktis viena kalendārā gada laikā. Pēc biedrības ieskatiem, šāda tolerance varētu būt attiecībā uz vājiem vai vidējiem smaku traucējumiem, bet būtisku smaku traucējumu gadījumā dienestiem būtu jārīkojas nekavējoties: jānoskaidro smaku avots un jānovērš smaku traucējumi.
Tagged with:
 
Personāla atlase