Rīgas 28. vidusskola 2012./13. mācību gadu ir izvirzījusi, kā vienu no saviem darbības pamatvirzieniem veselīgas un videi draudzīgas pasaules uztveres veidošanu. Projekta nedēļas ietvaros skolas audzēkņi apzinās un dziļāk iepazina sava mikrorajona – Sarkandaugavas nozīmīgākās vietas, vēsturi. Skolēni apmeklēja ievērojamākos objektus, vāca materiālus un aptaujāja ilggadējus Sarkandaugava iedzīvotājus.
Projekta nedēļas ietvaros skolas audzēkņi rakstīja arī esejas par savu rajonu – par pozitīvo, kā arī par to, kas traucē mums justies droši un labi.
Skolēni savos darbos visai skaudri izprot vides kvalitātes nozīmīgumu un vides piesārņojuma negatīvo ietekmi. Teju visos darbos lasāms par naftas termināļu radītiem smaku traucējumiem. Skolēni norāda arī uz trokšņu traucējumiem, kas nāk no dzelzceļa, gan ostas uzņēmumiem. Darbos var manīt arī visai bēdīgas atziņas par nesakārtotu likumdošanu un iedzīvotāju bezspēcību ko ietekmēt vai mainīt. Taču skolēni nezaudē cerību un nākotnē Sarkandaugavu redz sakārtotu, zaļu un ar tīru vidi.
Daži spilgtākie citāti no skolēnu esejām:
Nākotnē es vēlētos, lai Sarkandaugavas gaiss kļūst tīrāks, jo es nevēlos, lai mani bērni un mazbērni dzīvotu piesārņotā gaisā. Kad gaiss kļūtu daudz tīrāks, tad mums būtu viena no ekoloģiski tīrākām vietām Rīgā, jo mēs atrodamies kādu gabalu no centra, tādējādi šeit braukā ne pārāk daudz mašīnās.
Vajadzētu izveidot vairāk vietu, kur cilvēki varētu ar draugiem vai ģimeni pavadīt savu brīvo laiku. Rīkot vairāk izklaidējošu pasākumu un kaut ko darīt lietas labā ar dzelzceļa pārbrauktuvi un nelāgo gaisu Sarkandaugavā!
Pirms pārvācos uz Sarkandaugavu, es slimoju reizi divos gados, bet tagad, dzīvoju šeit, es slimoju reizi mēnesī vai reizi divos mēnešos. Un tādēļ man bieži jākavē skola. Tāpēc mani vecāki sāka meklēt jaunu dzīves vietu tālāk no ostas. Sarkandaugavā nekad nebūs svaiga gaisa, šeit vienmēr būs sasmacis gaiss un smakos.
Tie Sarkandaugavas uzņēmumi, kuri uzskata, ka ražojot izejmateriālus vai pārkraujot ogles viņi dara labu darbu un attīsta Latvijas ekonomiku, stipri maldās, jo tajā pašā reizē viņi iznīcina visu zaļo, kas tiem ir apkārt. Rodas tāds kā apburtais loks jo kaut ko izdarot tiek iznīcināts kaut kas cits.
Nākotnē es neuzskatu, ka kaut kas mainīsies, jo galvenais ir, lai pirmkārt, cilvēku domāšana tiek mainīta, tad arī kaut kas Sarkandaugavā varētu mainīties.
Sarkandaugavas vide ir diezgan piesārņota. Gaiss ir ļoti nepatīkams daudzu rūpnīcu dēļ, un no tām nāk ļoti nepatīkama smaka. Blakus mājai atrodas liela “Ovi” kompānija, kura dažreiz dedzina riepas vai kravā vilcienus ar benzīnu un visādām eļļām, kā arī ogles. Nesen ogļu kravāšanas dēļ visā Sarkandaugavā sniegs palika melns. Bet, kad nav tās smakas, gaiss ir ļoti patīkams, jo blakus ir mežs.
Sarkandaugavu nākotnē es vēlos redzēt ar saremontētiem ceļiem, puķu dobēm, attīrītu un sakopu, taču tam ir vajadzīgi cilvēki, kuri vēlās padarīt Sarkandaugavu par krāšņu un sakopu mikrorajonu.
Es Sarkandaugavu vēlētos nākotnē redzēt skaistu, krāsainu un bez dabas piesārņojums. Lai šis rajons smaržotu pēc puķēm, un skaistā Daugava būtu tīra kā debesis! Cilvēkiem vajadzētu lepoties ar savu mazo, bet krāšņo rajonu. Lai lepni varētu teikt, ka es dzīvoju Sarkandaugavā.
