Vēl jau ne, bet kādreiz varētu gan būt kārtīga ielīgošana arī Sarkandaugavas vecupes krastā! Šeit ir gan jāņu zāles, gan plaša krastmala, gan Aldaris, kuram alus pietiktu gan Līgām, gan Jāņiem, gan visiem Sarkandaugavas iemītniekiem.
“Visa laba Jāņu zāle, kas zied Jāņu vakarā”. Ar tautasdziesmas viedumu, Ilzes Rukšānes gudrību un apkaimes iedzīvotāju spēku un spēju vienoties kopīgā darbā, Sarkandaugavas vecupes krastā 2013. gada pavasarī tika izveidots eksperimentālais dārziņš, kura sūtība ir ar dažādu augu palīdzību attīrīt augsni (fitoremediācija). Kamēr augi klusi un pacietīgi dara savu darbu, attīrot augsni, tie pamanās ar savu zaļo daiļumu priecēt garāmgājējus un autobusa pieturā gaidošos, klusā balsī atgādinot par dabas varenību un Sarkandaugavas vecupi, kura bezatbildīgas saimniekošanas rezultātā tikusi gana daudz piesārņota un alkst cilvēka palīdzības un uzmanības.
Dārziņš padevies uz goda. Kupli saaugušas lupīnas, kuras ir atklājušas savu ziedošo krāšņumu, te uzziedot, te atkal pārziedot un atkal uzziedot. Saulespuķes gurdi noliekušas savus trauslos augumus vasaras tveicē, bet ir spēka pilnas un līdz ar pirmā lietus lāsēm gatavas iztaisnoties un slieties pretim saulei. Graudaugiem gan mazāk paveicies. Uz tiem jau sējas brīdī kāru aci noraudzījās apkaimes putni un, izmantojot izdevību, kad talcinieki devās prom, metās virsū sējai, vientiesīgi nolasot gan uz augsnes virsas sabirušās sēklas, gan vēlāk rūpīgi izcilājot katru zemes velēnu.
Taču sīkstie un neatlaidīgie talcinieki nerimās un ar LU Botāniskā dārza gādību tikuši pie īrisiem, miskantēm savācās atkal kopā – 19. jūnijā, tikpat kā Jāņu vakarā, lai ar prāva auguma stādiem neizdīgušo graudu vietā ienestu zaļumu arī atlikušajās dobēs.
Foto: Artūrs Šlosbergs
