Saistībā ar sabiedrībā izskanējušām bažām par Riga Fertilizer Terminal drošumu, 2013. gada 17.maijā kopā sanāca vairākas puses: apkaimes biedrības (Sarkandaugava, Kundziņsala, Vecmīlgrāvis), jaunbūvējamā termināļa pārstāvji un personīgi R.Kļaviņš (RFT valdes loceklis), novērtējuma uz vides veicējs Lukševičs, Rīgas brīvostas pārstāvji A.Purmalis, J.Dalbiņš kā arī nule kā izveidotās brīvostas vides nodaļas vadītājs – V.Avotiņš, kā arī daži nozares un drošības speciālisti.
Tikšanās mērķis ir sniegt iespējami pilnīgāku informāciju apkaimju biedrībām par minerālmēslu termināli, kā arī atbildēt uz līdz šim neatbildētiem jautājumiem.
Termināļa būvniecībā ieinteresētās puses vēlreiz raksturoja būvniecībā izmantotās tehnoloģijas, veidu, kā notiks kravu pārkraušana, drošības risku menedžments. Protams, tādi riski, kā kuģa aizdegšanās, lidmašīnas ietriekšanās termināļa kupolā (jāpiebilst, ka pavisam netālu atrodas Spilves lidosta) un terorisma draudi, kad kāds ļaundaris mēģinātu iekļūt pašā, cieši apsargājamā terminālī vai vilciena vagonā ar mērķi izraisīt aizdegšanos vai detonāciju, ietekmes uz vidi novērtējumā apskatīti netika, jo pēc vides speciālistu ieskatiem šādi riski ir maz varbūtēji.
Termināļa raksturojums radīja pārliecību, ka terminālis ir būvēts pēc augstākiem drošības un kraušanas procesa vadības un pārvaldības standartiem. Rūpīgi izvērtēti dažādi nelabvēlīgie scenāriji, pievērsta liela uzmanība drošībai un darbinieku apmācībai.
Tanī pat laikā, jāsaprot, ka minerālmēslu terminālis nav patstāvīga vienība un, lai nodrošinātu tā darbību iesaistītas vairākas puses, lielākoties tas saistīts ar transportēšanu. Te biedrībām radās daudz jautājumu. Kā norādīja biedrību pārstāvis, kuram ir zināšanas un darba pieredze loģistikā, dzelzceļa drošība ostas teritorijā ir zemā līmenī, norādot uz vairākiem atgadījumiem, kā arī absurdu, ar ko Valsts darba inspekcijai nācies saskarties izmeklējot kādu letālu gadījumu. Proti, notiekot negadījumam, atbildīgo noskaidrot nav iespējams.
Ar uzņēmēju un valsts iestāžu paviršu, brīžiem pat bezatbildīgu rīcību vairākkārt ir nācies saskarties ostas apkaimēs dzīvojošiem un apkaimju biedrībām. Prātā nāk gan 2006. gada notikums ar “Biolar” muciņu Kundziņsalā, kur, spriežot pēc tā brīža publiskās informācijas notikusi nezināma reakcija, nezināmai vielai. Lieki piebilst, ka drošības lapas, kuras jābūt pieejamas uzņēmumā uz vietas (lai notiekot negadījumam ugunsdzēsējiem būtu pieejama informācija par vielu un ar ko to drīkst dzēs un ar ko nedrīkst), atrodama nebija, nebija atrodami arī atbildīgie. Plaša mēroga traģēdijā, laimīgā kārtā izpalika. Prātā nāk arī vairāku gadu garumā neatrisināma problēma ar naftas produktu smirdēšanu, sasniedzot kulmināciju 2012. gada 26. maija naktī, kad benzola piesārņojuma līmenis būtiski pārsniedza pieļaujamo dienas un pat gada normu, iedzīvotāju pacietības mērs bija pilns un dienesti burtiski tika nobērti ar zvaniem pēc palīdzības un vēstulēm atbildīgām iestādēm. Taču rīcība no Rīgas domes un Valsts vides dienesta izpalika. Rīgas Dome (2012. gadā mērs – N.Ušakovs (SC)) neveikli mēģināja novelt vainu uz Valsts Vides dienestu, savukārt Vides dienests norādīja uz neizdarībām Rīgas domē. Gada laikā pašvaldība nav izdarījusi pilnīgi neko un, lai arī gaisa kvalitāte ostas apkārtnē brīnumainā veidā uzlabojusies, situācijai atkārtojoties, iedzīvotāji būtu tikpat bezspēcīgi, savukārt dienesti rūdītāki “atšūšanā”.
Vērtējot termināli ar racionālo mērauklu, visticamāk tur viss ir labākajā kārtībā, bet, kā jau tika minēts, cilvēciskais faktors, iedzīvotāju (pamatota) neticība valsts un pašvaldību iestādēm un gadiem ilga uzņēmēju sociālā bezatbildība NAV radījusi iedzīvotājiem pārliecību par drošību. Starp citu, sprādziena iemesli Teksasas (ASV) mākslīgā mēslojuma rūpnīcā joprojām nav noskaidroti.
Iekams pašvaldība un valsts nebūs gatava adekvāti reaģēt un nodrošināt iedzīvotājiem drošus un labvēlīgus dzīves apstākļus, iedzīvotāju iebildumi būs attaisnojami.
Pārlasot Rīgas domes mēra kandidātu viedokļus, vai Rīgai vajag amonija nitrāta termināli [1], jāsecina ka daudzi mēra kandidāti, kā arī patreizējais mērs neizprot LR Satversmes 115. pantā noteiktās cilvēka pamattiesības, dzīvot labvēlīgā vidē. Bet cilvēki turpina aizbraukt un Rīga kļūst tukšāka, bēgot ne tik daudz no zemām algām, kā no nesakārtotības un haosa. Rīga kļūst tukšāka, un no gandrīz miljonu lielās pilsētas tā pārvērtusies par pilsētiņu, kurā dzīvo vien nepilni 700 tūkstoši, lielākoties gados veci cilvēki. Vai tiešām, dažu mazatalgotu darba vietu radīšana ir tā vērtā, lai pilsēta turpinātu zaudēt darbspējīgos iedzīvotājus? Vai pilsētas topošie un esošie mēri šādu saskata pilsētas nākotni?
Sarkandaugavas attīstības biedrība neiebilst pret inovācijām un biznesa vides attīstību, vienlaicīgi nostādot sabiedrības intereses kā primārās. Industrijai jāpielāgojas iedzīvotājiem, nevis otrādi!
Saites:
[2] http://www.varam.gov.lv/lat/aktual/preses_relizes/?doc=17024
