Konferencē “Vesels rīdzinieks – veselā Rīgā”, kas norisinājās 19. aprīlī Kongresu namā, zāle bija pustukša (jeb arī zāle šim pasākumam bija par lielu). Pēc konferences moderatores teiktā, šoreiz konferencē tiks diskutēts neierastā rakursā, kurā būs atskaite par darīto, lietas, kuras gribam darīt, par cilvēkiem savā pilsētā – veselīgiem rīdziniekiem. Rīgas mērs Nils Ušakovs atzīmēja, ka pēdējo 4 gadu laikā, Rīgas dome strādaja krīzes menedžmenta režīmā, kad tika meklēti līdzekļi nepieciešamajiem remontiem medicīnas iestādēs, taču paralēli izstrādāja konceptu Rīgas pilsētas pašvaldības Sabiedrības veselības stratēģijai 2012 – 2021. gadam. Par ko nopelnīti balvā dabūja dāvanu – “dzelteno rīdzinieku”, jeb sainīti ar ekoloģiskajiem, dzeltenajiem Getliņu tomātiem.
Tik tiešām, kopējā iezīme, par kuru runāja konferences lektori, jeb ”neierastais rakurss” bija tas, ko bija patīkami dzirdēt, it īpaši nevlastiskajām organizācijām. Proti, ka par veselību galvaspilsētā jārunā ne tikai par veselības aprūpes sistēmu, kas ir arī visas valsts kopējā problēma, bet par to, kā jau sākotnēji veicināt to, lai cilvēki būtu veselīgāki, un ko tieši pašvaldības var darīt savās teritorijās, lai tā būtu. Piemēram, Rīgā, kurā ir vislielākais iedzīvotāju skaits Latvijā.
Alina Dūdele no Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas pauda pārliecību, ka tagad atbildīgās institūcijas veselību sāk skatīties ne tikai no baltā halāta puses, bet arī no ekonomiskās puses. “Lai sasniegtu ekonomisko attīstību ir jābūt resursiem, tai skaitā darbaspēkam. Darba ražīgums samazinās, kad darbinieks slimo”, tā A.Dūdele. Nodokļu maksātājiem savukārt, tās ir izmaksas – invalidātes pabalsti, ārstēšanās izmaksas, A.Dūdele minēja piemēru, ka Latvijas slimības pabalstos tika izlietots 53,2 milj Ls pretstatā bezdarbnieku pabalstos – 43,7 milj Ls, ar to sakot, ka ja resursus ir prasmīgi jāiegulda veselības veicināšanā un tas savukārt būs ieguldījums ekonomiskajā attīstībā, “jo vairāk mēs ieguldam savā veselībā, jo vairāk mēs varam strādāt un vairot savu labklājību un attiecīgi tālāk ieguldīt savā veselībā”. Šis apburtais loks darbojas arī pretējā virzienā – jo mazāk ieguldam veselībā, jo dzīvojam sliktāk. A.Dūdele pieminēja tendenci, kas iezīmējas Eiropā, ka jebkuram lielam investīciju projektam ir nepieciešama ietekme uz veselību novērtējums.
Slimību profilakses un kontroles centra direktora vietnieks attīstības un epidemioloģiskās drošības jautājumos Dzintars Mozgis īpaši uzsvēra, ka indivīda veselība nav tikai fiziskā labsajūta, tā ir arī sociālā labsajūta dzīvojot kāda konkrētā vietā un aicināja, ka arī pašvaldībai no veselības pakalpojuma sloga ir jāpāriet uz veselības veicināšanas slogu. Minēja arī ieguldījumu izglītībā – jo veselāks, jo izglītotāks, jo lielāki ienākumi, jo veselāks.. utt.
Kā pašvladības var ietekmēt to, lai tās teritorājā dzīvojošajiem iedzīvotājiem veicinātu veslību? Pārsteidzoša bija diagramma, kurā tika parādīti iedzīvotāju zaudētie veselīgie nodzīvotie gadi. Galvenie iemesli ir depresija un sirds slimības, kā arī tas, ka cilvēki tiek zaudēti muļķīgu ārēju cēlieņu dēļ (noslīkuši, gājuši bojā avārijās, pašnāvnieki). Tas aizvien vairāk liecina par to, ka iedzīvotāju veslību ietekmē ne tikai iekšējās slimības (pataloģijas vai iedzimtās kaites), bet arī “ārējās slimības” – gaisa un ūdens kvalitāte, tas, cik daudz ir iespējas uzturēties ārā, ikdienā. Un tā ir pašavaldības izvēle: būvēt lielos autoceļus, vai ieguldīt velosatiksmes attīstībā un zaļo pilsētas zonu, publisko ārtelpu uzlabošanā. Kādu ūdeni dzert un kādu gaisu elpot. Starp citu, konferencē neviens lektors neuzstājās ar prezentāciju par gaisa kvalitāti Rīgā!
Andris Ločmanis no Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās vadības pārvaldes parādīja prezentāciju par Rīgas zaļi-zilo struktūru. Zaļās struktūras kartē struktūras ir savienotas tā, lai var pārvietoties no vienas zaļās struktūras uz otru. Uzsvars ir uz Rīgas Vecāķu un Buļļu pludmales pludmalēm. A.Ločmelis uzsvēra nepieciešamību pilsētai ieguldīt tā saucamo zaļo koridoru un zaļo taku (pārvietošanās pa iekšpagalmiem, skvēriem) attīstībā. Piemēram, pat mazs apzaļumots skvērs pilsētā darbojas kā gaisa filtrs, samazina gaisa temperatūru apkaimēs.
Koferencē dzirdētais pauž pārliecību, ka kopumā sabiedrība iet pareizajā virzienā, tikai tam nepieciešams pārliecinoša politiskā griba. Ieguldījums vidē, padarot to zaļāku un zilāku, ir daudz efektīvāks rīks, nekā drukāt uz glancētām lapiņām par to, kā uzturēt sevi labā fiziskā formā. Vislielākais izaicinājums ir ieguldījums veselības veicināšanā ar uzsvaru uz sociālo labsajūtu, kas tik ļoti nepieciešama tādā pilsētā kā Rīga!
