21. gadsimtā, mainoties sabiedrības attieksmei pret vides kvalitāti un identitāti, arvien populārāka kļūst ūdeņu – “zilo” pilsēttelpu atgriešana iedzīvotājiem. Tiek attīrīti esošie ūdeņi un atjaunoti zaudētie – pat savulaik aizbērtas upes. Tā 2012. gada Londonas Olimpisko spēļu parku speciāli veidoja degradētā teritorijā Stretfordā, attīrīja no atkritumiem tajā esošo Padingmillas upi, piemēram, izvelkot simtiem iemestu automašīnu riepu. Šāds jauns ūdenstilpju atjaunošanas veids var kalpot par sava veida apkaimju atdzimšanas elementu, kas tik ļoti nepieciešams īpaši degradētām teritorijām, lai uzlabotu apkārtējo vidi un veicinātu iedzīvotāju dzīves vietas kvalitātes celšanos.

Sarkandaugava kā Rīgas apkaime ir attīstījusies upes – Sarkandaugavas jeb Daugavas pietekas krastos. Par to nenoliedzami liecina arī apkaimes nosaukums – Sarkandaugava. Pēdējos, vairāk kā 100 gados, industrializācijas ietekmē Sarkandaugavas apkaime ir zaudējusi saikni ar ūdeni un upi, kas devusi tai nosaukumu. Šodien pat grūti iedomāties, ka gar Tvaika un Duntes ielām vēl pirms 50 gadiem tecējusi 25 m platā Sarkandaugava.

Sarkandaugava-pirms-pec

Sarkandaugavas upe Duntes ielas sākumā, 20. gs 30-tie gados un 2013. gada ziemā
(Avots: www.forum.myriga.info)

KartFragm.

Sarkandaugavas apkaimes karte ap 1938. gadu. Sarkandaugavas upe iestiepjas dziļi pilsētas ganībās – mūsdienu Skanstes apkaimē. Pie Tvaika ielas – kuģīšu satiksmes piestātne
(Avots: publicitātes materiāli)

 

 

Karte

Sarkandaugavas ceļš no Pētersalas līdz Duntes ielai. (Avots: Stacija.org )

Plostu tilts pār Sarkandaugavu pie rūpnīcas “Provodņik” (tagad RER) ap 18. gs. beigām/ 19. gs. sākumu (Avots: Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja arhīvs, 2011)

Plostu tilts pār Sarkandaugavu pie rūpnīcas “Provodņik” (tagad RER) ap 18. gs. beigām/ 19. gs. sākumu
(Avots: Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja arhīvs, 2011)

Diemžēl šodien par Sarkandaugavu vairs nesauc Daugavas veco atzaru, bet gan atteku, kas atdala Rutku salu un Kundziņsalu no Jaunmīlgrāvja un Sarkandaugavas apkaimēm. Bijusī atteka, ko daudzi tagad dēvē par kanālu vai “smirdupīti”, ir rezultāts nekontrolētai un nesaimnieciskai darbībai daudzu gadu garumā, un šodien ir praktiski zaudējusi savu sākotnējo izskatu – te tagad ir pamesta, piesārņota, neomulīga vieta. Kopējo bēdīgo ainu vēl papildina smago auto plūsma pa Tvaika ielu, kas apkalpo tuvumā esošās industrijas.

Sarunās ar iedzīvotājiem noskaidrots, ka līdz pat 80% sarkandaugaviešu par ūdens tuvuma esamību ir praktiski aizmirsuši – kā tuvāko ūdenstilpi tie spontāni piemin Ķīšezeru, tad Kundziņsalas ūdeņus vai jūru Vecāķos. Sarkandaugavas atteku atceras, galvenokārt, vecākās paaudzes iedzīvotāji, kas savulaik vēl 20. gs. 60-tajos gados tur pat esot peldējušies.

Šodien, lai arī ar neskaidru ūdens spoguli, Sarkandaugavas vecupe vēl joprojām apliecina ūdens pievilkšanas spēku. Te ieraugāms cilvēku radošais gars, jo ūdens valdzinājums, iespējams, liek izpausties un apstāties – ir tapuši visradošākie soliņu risinājumi upmalas zaļajās zonās – protams, ar skatu uz ūdeni. Tāpat zaļajā zonā ir iemīta taciņa gar krastu, lai gan gar visu Tvaika ielu ir pieejams trotuārs.

Sarkandaugavas attīstības biedrība vietu ap Sarkandaugavas vecupi saredz kā vienu no apkaimes galvenajiem vides uzlabošanas projektiem. Sarkandaugavas vecupes attīrīšana ir iespējama, izmantojot fitoremediācijas metodi. Fitoremediācijas jēdziens radies no vārdiem phyto (grieķu val.) – augs un remedium (latīņu val.) – līdzeklis. Fitoremediācija ir metode, kur augi tiek izmantoti kā augsnes, ūdens, gruntsūdens un nogulu piesārņojuma likvidatori. Piesārņojošās vielas augs uzņem caur sakņu sistēmu un akumulē tās lielos daudzumos, veidojot spēcīgu biomasu. Augu dabiskā attīrīšanas spēja nodrošina to, ka augi uzņem, degradē un stabilizē piesārņojošās vielas – arī smagos metālus, naftas produktus, ķīmiskos elementus un savienojumus. Metodes izmantošana, salīdzinoši ar klasiskajām vides sanācijas metodēm, ir lētāka, bet laikietilpīgāka. Jau vairāk kā 10 gadus šo metodi veiksmīgi izmanto pasaulē, lai veiktu vēsturiska, industriālas, lauksaimnieciskas, mežsaimniecības, militāras darbības, degvielas uzpildes un glabāšanas rezultātā radušos piesārņojumu sanāciju.

Fitoremediācijas metode, izmēģināta šajā ūdenstilpnē, var kļūt par unikālu piemēru visā Baltijā. Tā uzskatāmi parādītu, ka ir iespējams reāli atjaunot pilsētas degradēto vidi. Tas kļūtu kā solījums dzīvākai, tīrākai, skaistākai un sakoptākai nākotnei, kā arī atdzīvinātu atmiņas par šo vietu un ienestu dzīvīgumu apkaimē.

2_kultura_apr16_A3_150dpi copy

Sarkandaugavas upes potenciāls – apkaimes simbols. Vides kvalitātes uzlabošana panākama ar augu attīrošajām īpašībām, radot vietu harmoniskai dabas līdzpastāvēšanai pilsētā. Vīzija (Tvaika iela), labiekārtota krastmala un vieta cilvēkiem.
(Avots: Ilzes Rukšānes diplomdarbs, LLU 2011)

 

Pirmie soļi šajā virzienā tiks sperti jau šogad, Lielās talkas laikā 27. aprīlī, kad pie Sarkandaugavas vecupes krastiem Tvaika ielā tiks izveidots eksperimentāls, dziedinošs dārzs. Te tiks iesēti viengadīgi un daudzgadīgi augi – kvieši, lupīnas un saulespuķes. Šīs vasaras garumā dārzu kopā ar biedrību uzraudzīs profesionāli dārznieki. Līdzās tam tiks izveidota atpūtas vieta, kā arī uzstādīts informatīvs stends – informācija par fitoremediāciju, kā arī par Sarkandaugavas ūdens telpas attīstību no 18. līdz 21. gadsimtam. Informatīvajā stendā būs apskatāma maršruta karte pa Sarkandaugavas apkaimi, uzmanību pievēršot ielām un īpašiem objektiem, kas raksturīgi mūsu vēsturiskajai apkaimei!

Intervija LR1 programmā “Labrīt” ar Ilzi Rukšāni, ainavu arhitekti par vidi, sakopšanu un Lielo talku Sarkandaugavā

 

Vēl par fitoremediāciju

Piemēri citur pasaulē:

Shanghai, 2010 Expo Park, China

Projekts „Sarkandaugavas upes attekas krastmalas talka” tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros. Projektu īsteno Sarkandaugavas attīstības biedrība sadarbībā ar Sarkandaugavas apkaimes iedzīvotājiem, biedrību “homo ecos:” , „ainavu projektēšanas darbnīcu ALPS”, A/S “Aldaris”.

Personāla atlase