Zināmas cerības uz tīru gaisu ostas apkaimēs radīja Vides dienesta izveide Rīgas brīvostas Vides un attīstības departamentā, kuru vadīt uzticēts V.Avotiņam. Līdz šim V.Avotiņš bija pazīstams kā Valsts vides dienesta vadītājs, kurš nespēdams apkarot ostas uzņēmumu radīto gaisa piesārņojumu, 2012. gada pavasarī tika atstādināts no amata. Jācer, ka iepriekšējā amatā gūtās zināšanas un pieredze V.Avotiņam palīdzēs viest kārtību Rīgas brīvostā.
Apkaimes biedrībām, cīnoties par tīru gaisu un sakārtotu vidi ostas apkārtnē, gadiem nav izdevies noskaidrot noslēpumaino “ostas inspektoru“. Šādu amata pozīciju paredz 2009. gada 15. septembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 1060. Zināmas cerības bija, ka tas varētu būt V.Avotiņš, kurš līdz ar jaunu štata vietu brīvostā – Vides dienesta izveidi 2013. gada martā, uzsācis darbu brīvostā. Tiesa gan, kā sarunas laikā paskaidroja pats V.Avotiņš, šāda štata vieta jau izveidota sen, tikai nez kādu iemeslu dēļ tā bijusi neaktīva. Tomēr – nē, “ostas inspektors” visu šo laiku bijis A.Purmalis un pašreiz (kopš 2012. gada augusta?) J.Dalbiņš.
A.Purmalis izklāstīja, kā tiek veikta piesārņojuma uzraudzība no ostas puses un ka pavisam nesen ir ieviestas ūdens piesārņojuma monitoringa sistēmas, kā arī to, ka osta ir apņēmusies ieviest uz lāzertehnoloģijām būvētas arī gaisa piesārņojuma monitoringa iekārtas. Tiesa gan bija izvairīgs nosaukt, cik ilgā laikā šādas sistēmas varētu tikt ieviestas. Vienlaicīgi norādīja, ka likumdošana paredz ierobežojumus vides piesārņojumam, taču tas neattiecas uz smakām. Uz šo likumdošanas nepilnību norādīja arī Valsts vides dienesta vadītāja I.Koļegova, proti, ka normatīvi, kas saistīti ar smakām, nav efektīvi operatīvai darbībai.
A. Purmalis norādīja uz ekoloģiskā audita nepieciešamību, balstoties uz kuru tad varētu identificēt piesārņojuma avotus un to raksturu, kā arī izstrādāt plānu un prasības naftas termināļiem ieviest tādas tehnoloģiskās iekārtas, lai smakas un emisijas tiktu novērstas efektīvāk. Tas ir ilgtermiņa plāns un tā realizācijas nepieciešami gadi un Eiropas finansējuma piesaiste.
Gan brīvostas pārstāvjiem, gan apkaimju biedrību starpā valdīja vienprātība, ka svarīgi ir ierobežot smaku rašanos cēloņus, nevis cīnīties ar sekām. Biedrības būtu gatavas gaidīt konceptuālus soļus no brīvostas puses, skaidri zinot sagaidāmo rezultātu un termiņu. A.Avotiņam tika izvirzīta prasība iespējami īsākā laikā sagatavot īstermiņa plānu smaku samazināšanai, par to informējot apkaimes biedrības.
Tikšanās notika 2013. gada 2. aprīlī pēc Vecmīlgrāvja apkaimes biedrības iniciatīvas, tanī piedalījās Sarkandaugavas, Kundziņsalas un Mežaparka biedrību pārstāvji. Šī bija pirmā plašāka mēroga tikšanās par vides lietām ar Rīgas brīvostas pārstāvjiem. Biedrības turpinās uzturēt prasību, ka par smaku emisijām ir jābūt atbildīgai Rīgas brīvostai, kā zemes un piestātņu uzturētājai.
Sarunas laikā diemžēl neradās pārliecība, ka Rīgas brīvosta spēs nodrošināt, lai 2013. gada Dziesmusvētku laikā svētku dalībniekiem un to viesiem nebūtu jāelpo naftas termināļu (galvenokārt, B.L.B. Baltijas Termināls) radītā smirdoņa.
Foto: Lita Krone, LETA
