Nesenie Valsts Kontroles atklātie pārkāpumi Rīgas brīvostā, acīmredzot, kalpoja par iemeslu 20. marta raidījumā „Sastrēgumstunda” pievērsties šai tēmai. Uz raidījumu neatrada iespēju ierasties neviens (!) no brīvostas valdes Rīgas domi pārstāvošiem valdes locekļiem, brīvostu pārstāvēja Viesturs Silenieks (ZP), kurš plašākai sabiedrībai vairāk zināms kā bijušais brīvostas valdes priekšsēdētāja A.Amerika (GKR) vietnieks (viņa vietā tika iecelts Škapars (V) – autors), aktīvs velosatiksmes piekritējs un pašreizējais brīvostas Krievu salas apbūves projekta vadītājs.
Uz diskusiju bija ieradušies arī Rīgas brīvostai piegulošo apkaimju biedrību pārstāvji: S.Jakušonoka (Bolderāja), I.Biezā (Vecmilgrāvis) un A.Turlaja (Sarkandaugava).
Līdz šim apkaimes iedzīvotājiem Rīgas brīvosta iemantojusi visai nerunīga un noslēgta partnera slavu. Nesenajos notikumos ar gaisa piesārņojumu brīvosta un Rīgas Dome norobežojās no jelkāds atbildības par notiekošo, noveļot atbildību uz Valsts Vides dienestu. Arī sarunās ar Rīgas domi par iespējamo Viestura / Tvaika pārvada turpinājumu, nepārvēršot Tvaika ielu četru joslu maģistrālē un nenodalot Sarkandaugavu no vēsturiski nozīmīgās Sarkandaugavas upes un Kundziņsalas, tā vietā novirzot satiksmi caur brīvostas teritoriju, dažādu līmeņu amatpersonas lika manīt par neizprotamo brīvostas neaizskaramību.
Brīvosta lepojas ar pieaugošo kravu apjomu, uz ko D.Pavļuts (RP) norāda, ka no ekonomiskā viedokļa būtu svarīgāk vērtēt kādu pievienoto vērtību osta rada un, varbūt lietderīgāk būtu pārvērtēt kraujamo kravu veidus, nevis mehāniski palielināt beramkravu (ogļu) un naftas produktu pārkraušanas apjomus. Gan Eksporta ielas rajona iedzīvotāji, gan Vecmīlgrāvja un daudzu citu ostai piegulošo teritoriju iedzīvotāji gadiem sūdzas gan par gaisa piesārņojumu, gan pelēko sniegu un ogļu putekļiem, taču Rīgas dome un brīvosta problēmu izliekas neredzam vai risina to gausi. Jāpiebilst, ka noregulējums par Rīgas brīvostu neparedz, ka ostai ar peļņu būtu jādalās ar valsti, līdz ar to, no piesauktajiem skaitļiem ieguvēji nav ne valsts, ne apkaimju iedzīvotāji.
S.Jakušonoka (Bolderāja) norādīja uz brīvostas katastrofālu komunikāciju veidu ar apkaimēm, konkrēti minot padziļināšanas darbus pie Rietumu mola, kuri pārsniedz pieļaujamo dziļumu, tādējādi radot apdraudējumi videi. Biedrība ir apstrīdējusi šo darbu likumību, norit tiesvedība. Jakušonoka norādīja uz brīvostas divkosību rīkojot talkas, tanī pat laikā nespējot nodrošināt atkritumu konteinerus publiski izmantojamās brīvostas teritorijās.
I.Biezā (Vecmīlgrāvis) ir samierinājusies ar brīvostas klātesamību un, lai arī formāli uztur prasību par nepieciešamību apkaimes iedzīvotājiem dzīvot tīrā vidē, ir ļāvusies brīvostas ziedojumu valdzinājumam. Jāteic , ar šo rīcību nav vienisprātis daudzi Vecmīlgrāvja iedzīvotāji norādot gan uz biedrības aizdomīgu pasivitāti vides lietās, gan uz riskiem, kas izriet saņemot šādus dāvinājumus no vienīgā sponsora – Rīgas brīvostas.
A.Turlaja (Sarkandaugava) norādīja uz novārtā atstāto publisko ārtelpu brīvostas piegulošajās teritorijās. Uzsvēra, ka osta tiek attīstīta uz iedzīvotāju rēķina, ar to domājot gan vides kvalitātes pasliktināšanos, gan absurdās ceļu infrastruktūras plānojumu. „Rodas sajūta, ka brīvosta dara visu, lai iedzīvotāji šeit nedzīvotu”, tā Turlaja.
Nobeigumā D.Pavļuts pauda pārliecību, ja brīvostas valde nespēs savstarpēji vienoties par izmaiņām, visticamāk pēc Pasaules Bankas pētījumā noslēguma tiks izstrādāts jauns Ostu likums. Balsojumā „Vai brīvostas ir labi pārvaldība”, skatītāji ar ievērojamu balsu pārsvaru (800/157) nosliecās uz „nē”, arī starp diskusijas dalībniekiem visi, izņemot I.Biezo uzskatīja, ka brīvosta nav labi pārvaldīta.
Raidījumu var noskatīties ŠEIT
