2012. gada 19. jūnijā, kopā ar Mežaparka attīstības biedrību un biedrību “Kundziņsala” iesniedzām vēstuli VARAM ministram Edmundam Sprūdžam par situāciju mūsu apkaimē kā arī mūsu kaimiņapkaimēs. Biedrības 11.jūlijā dosies uz ministriju, lai paustu savu nostāju par gaisa piesārņojuma un drošības jautājumiem apkaimēs kā arī sniegtu savu atzinumu par misnistrijas sagatavotajiem priekšlikumiem vai plāniem.

Lūdzam iedzīvotājus nebūt vienaldzīgiem uz ziņot par katru gadījumu, kad Jūsuprāt esat pakļauti jebkādam riskam, kas saistīta ar ostas uzņēmum darbību, tai skaitā gaisa kvalitāte un drošība.

Mēs, biedrības, viennozīmīgi atbalstam darba vietu došanu un ostas uzņēmumu darbības ieguldījumu ekonomikā, taču uzskatam, ka pirmajā vietā ir apkārtējo iedzīvotāju kā arī uzņēmumos strādājošo veselība un drošība.

2012. gada 19. jūnijs, Rīga

Nr. 2012-11

Atklāta vēstule Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam.

Mežaparka Attīstības biedrība, Sarkandaugavas Attīstības Biedrība un Biedrība „Kundziņsala” lūdz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu nodrošināt, ka tiek pārtraukta Rīgas iedzīvotāju indēšana ar veselībai kaitīgajām „smakām” no Rīgas Brīvostas teritorijā esošajiem naftas produktu pārkraušanas termināliem un saimnieciskā darbība ir droša un atbilstoša vides normatīviem.

11.06.2012. plkst. 18:00 Mežaparkā, Lībekas ielā 27 notika Mežaparka Attīstības Biedrības (turpmāk – MAB) atklātā valdes sēde, kurā piedalījās pārstāvji arī no Sarkandaugavas Attīstības Biedrības un Biedrības „Kundziņsala”.

Klātesošie pauda vienbalsīgu sašutumu par Rīgas iedzīvotāju ilggadīgo indēšanu ar gaistošiem organiskiem savienojumiem, kuri izplatās no Rīgas Brīvostas teritorijā esošiem uzņēmumiem, un par atbildīgo valsts un pašvaldības institūciju bezdarbību šī jautājuma risināšanā. Iedzīvotāji ir snieguši rakstiskas, telefoniskas un mutiskas sūdzības jau gadiem ilgi, tomēr arvien sastapušies ar atrunām – neesot likumu un tiesību aktu, uz kuru pamata uzstādīt iekārtas un reālā laikā mērīt konkrētā uzņēmuma radīto vai kopējo apkaimes gaisa piesārņojumu. Tātad iespējas noskaidrot un sodīt vainīgos nemaz neesot! Atbildēs esam saņēmuši, ka viss esot kārtībā, jo smaka, piemēram, benzola, esot subjektīva lieta – viens to jūtot, otrs – it nemaz, it sevišķi, ja pēdējais esot kāda termināla labi atalgots jurists.

Veselības inspekcijas mājas lapā lasām, ka „Benzols ir kancerogēna viela, tāpēc tai nav nosakāms veselībai nekaitīgs gaisa piesārņojuma līmenis. Tā dabiskā koncentrācija lauku apvidos ir līdz 1µg/m3, bet Eiropas pilsētās robežās no 5-10µg/m3. Benzola gada robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai ir 5µg/m3.” Rīgā, Tvaika ielā 44 atrodas gaisa kvalitātes mērīšanas stacija, vienīgā un kopīgā visā apkaimē (!), kuras veikto benzola piesārņojuma mērījumu datus var atrast Rīgas domes mājas lapā. Redzams, ka benzola piesārņojums regulāri ir virs 5µg/m3, bet 26. maijā bija pat 308.45µg/m3!

Iedzīvotāji ir izmisumā – gan no gaisa piesārņojuma, kas rada hroniskas elpošanas slimības un nelabu dūšu, gan apzinoties savu bezspēcību „šīs pasaules vareno” priekšā. Rodas iespaids, ka „varenajiem” ir izdevīgāk uzpirkt politiķus un ierēdņus vai samaksāt soda naudas, lai saglabātu esošo lietu kārtību, nevis veikt nepieciešamās investīcijas tādu iekārtu uzstādīšanā, kuras novērstu gaisa piesārņojumu. Tā kā pēc pēdējām Saeimas vēlēšanām Vides ministrijas politiskā vadība ir mainījusies un nonākusi Reformu partijas rokās, Mežaparka, Sarkandaugavas un Kundziņsalas iedzīvotāji ar nepacietību gaida Reformu partijas ministra Edmunda Sprūdža konkrētu rīcību, tas ir:

  • Vai tiks sagatavoti un Saeimā apstiprināti attiecīgi likumprojekti, uz kuru pamata Rīgas Brīvostā esošiem termināliem un stividoriem radīsies pienākums uzstādīt attiecīgas iekārtas gaisa piesārņojuma samazināšanai un reālā laikā mērīt uzņēmuma radīto /kopējo apkaimes gaisa piesārņojumu un to publicēt tiešsaistē, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija?
  • Vai tiks atrasti vainīgie – Rīgas Brīvostā esošie gaisa piesārņotāji? Vai tie tiks sodīti?
  • Kad tiks veikts augšminēto un citu darbību kopums, tas ir, kad beidzot iedzīvotāju indēšana tiks padarīta par ekonomiski neizdevīgu un krimināli sodāmu  pasākumu Rīgas Brīvostas teritorijā esošiem uzņēmumiem?

Patiesā cieņā un cerot uz konstruktīvu sadarbību,

Kristīne Āboliņa                                          Alija Turlaja                                                Māris Jansons

Mežaparka Attīstības biedrības           Sarkandaugavas Attīstības biedr.       Biedrības „Kundziņsala”

Valdes priekšsēdētāja                                     valdes locekle                                      valdes priekšsēdētājs
3
SIA OVI , Tvaika iela 35, naftas produktu glabāšanas un transportēšanas uzņēmums

Kopā ar mums ir arī Vecmīlgrāvja, Vecdaugavas iedzīvotāji un NVO, kuri aktīvi seko vides kvalitātes jautājumiem:

“Esam uzsākuši vākt informāciju, kas varētu atspēkot atbildīgo iestāžu vai personu neizdarību un aizbildināšanos, ka to vai citu jautājumu jārisina citai atbildīgai amatpersonai vai institūcijai.
Piemēram, Rīgas brīvostas mājas lapā lasāma Rīgas brīvostas Attīstības programmas vides pārskats 2009. – 2018. gadam, kuru sagatavojuši  Vācijas uzņēmuma „BMT Transport Solutions GmbH”, SIA „NK konsultāciju birojs” un SIA „Baltic Projekt Consulting” eksperti, kas izstrādāts jau 2008. – 2009. gadā. Tajā cita starpā minēts, ka Rīgas brīvostas pārvaldes funkcijas ir noteiktas likumā par ostām un tajā teikts, ka tās pienākums ir nodrošināt normatīvajos aktos noteikto vides aizsardzības prasību ievērošanu visās ostas pārvaldes struktūrvienību darbībās. Pienākums ir gaisa kvalitātes monitoringa stratēģijas izstrāde Rīgas brīvostas teritorijā, lai ieviestu papildus gaisa kvalitātes monitoringa stacijas, tādējādi efektīvi kontrolējot ietekmi uz dzīvojamiem rajoniem, tāpat uzlabot satiksmes infrastruktūru utt. Kā nekā Rīgas brīvostas pārvaldē darbojas pārstāvji gan no Vides un reģionālās attīstības ministrijas, gan Satiksmes ministrijas, gan Ekonomikas ministrijas, gan Rīgas domes. Likumus un pienākumus būtu jāzina, bet katrā ziņā iedzīvotāji tos var atgādināt un pieprasīt izpildīt.

2012. gada 20. jūnijā, Ilze Brinkmane, Aija Lasmane, Tatjana Krivenkova, Skaidrīte Spila, Kristīne Spila ar meitiņu Evelīnu Spilu, Jānis Pekainis, Dzidra Lasmane, Linda Siliņa“
Aicinām iepazīties ar:
Rīgas brīvostas Attīstības programmas vides pārskats 2009. – 2018. gadam
Rīgas brīvostas Attīstības programmas vides pārskata 2009. – 2018. gadam PIELIKUMI

 
Personāla atlase